Katru cietu ķermeni raksturo cietība.
Cietība ir ķermeņa spēja pretoties kāda cita ķermeņa iedarbībai. Vielas cietību noskaidro, iespiežot tajā vai ieskrāpējot ar kādu citu cietu vielu.
Pastāv vairākas cietību skalas. Viena no tām ir Mosa skala, kas satur 10 cietības pakāpes, tajā mīkstākais ir talks, bet cietākais ir dimants.
Dimants ir 58 reizes cietāks nekā otrs pasaules cietākais minerāls korunds, no kura izgatavo arī rubīnus (sarkans dārgakmens) un safīrus (zils dārgakmens). Dimants sastāv no regulāri izvietotiem oglekļa atomiem. Dimantu var pārsist tikai ar āmuru, bet ieskrāpēt - ar citiem dimantiem. No dimantiem, tos apslīpējot, izgatavo briljantus. No dimanta izgatavo urbju uzgaļus, stikla griežamās ierīces.
Zinātnieki ir atdarinājuši dimanta uzbūvi un mākslīgi radījuši ļoti cietu vielu — volframa karbīdu.
No cietās vielas izgatavotos ķermeņus var deformēt.
Deformācija ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa cita ķermeņa iedarbībā.
Ja ķermenis pēc deformācijas spēj atgūt sākotnējo formu, tad saka, ka tas ir elastīgs. Elastīga ir gumija, trikotāžas auduma izstrādājumi.
Ja ķermenis pēc deformācijas neatgūst sākotnējo formu, tas ir plastisks. Piemēram, plastilīns ir plastisks, no tā ir viegli izveidot jebkuru formu, tā saglabājas.
Atkārto teoriju par Huka likumu!
Atkārto Huka likuma grafisko attēlojumu!