Cietā viela sastāv no dažādām daļiņām — molekulām, atomiem vai joniem. Atkarībā no daļiņu izvietojuma cietās vielas iedala kristāliskās vielās un amorfās vielās.
Kristāliskā kvarca režģis (pa kreisi) un amorfā kvarca molekulu izvietojums (pa labi)
Kristāliskās vielās daļiņas izvietojas regulāri (noteiktā kartībā, kas periodiski atkārtojas). Var teikt, ka daļiņu sakārtojumam ir raksturīga tālā kārtība. Amorfām vielām tālā kārtība nepastāv. Tam piemīt tuvā kārtība.
Kas notiek ar cietām vielām, paaugstinoties temperatūrai? Piemēram, kustot ledum, var redzēt cietās vielas gabaliņu un ūdens peļķi apkārt. Ledus ir kristāliskā vielā.
Savukārt cietā darva kļūst arvien mīkstāka un sāk plūst. Darva ir amorfā viela.
Kristāliskās vielas iedala monokristālos un polikristālos. Zīmējumā var redzēt topāza monokristālu un kvarca polikristālu.
Daļiņām monokristālos ir raksturīga tālā kārtība. Polikristālu veido haotiski orientēti monokristāli.
Monokistāliem piemīt anizotropija — fizikālo īpašību atšķirība dažādos virzienos. Savukārt polikristāliem un amorfām vielām piemīt izotropija — fizikālās īpašības visos virzienos ir vienādi.
Stikla plāksnītī (amorfā viela) un ģipša plāksnīti (monokristāls) pārklāja ar vasku. Pieskaroties plāksnītēm (no pretējas puses) ar sakarsētu adatu, var vērot vaska kušanu.
Uz stikla plāksnītes uzkusuša vaska laukums ir aplis (siltumvadīspēja visos virzienos ir vienāda), bet uz ģipša plāksnītes — ir ovāls (siltumvadīspēja dažādos virzienos ir atšķirīga).
Kristāliskā vielā daļiņas ir novietotas regulārā kārtībā, veidojot kristālrežģi. Pastāv četri kristālrežģu veidi.
| Režģis |
Molekulārais režģis
|
Metāliskais režģis
|
Jonu režģis
|
Atomu režģis
|
| Attēls |
 |
 |
 |
 |
| Apraksts | Mezglos atrodas molekulas. Saites ir kovalentās. | Mezglos atrodas pozitīvi joni vai atomi, starp tiem pārvietojas elektroni. | Mezglos atrodas pozitīvi un negatīvi joni. | Mezglos atrodas atomi, kuri kovalenti saistīti cits ar citu. |
| Īpašības | Maza cietība un kušanas temperatūra, nešķist ūdenī, dielektriķi, gaistošie. | Liela cietība un kušanas temperatūra, metālisks spīdums, elektrovadītspēja | Liela cietība un kušanas temperatūra, maz gaistošie. | Liela cietība un kušanas temperatūra, nešķist šķidrumos. |
Attālumi starp daļiņām režģa mezglos tikai nosacīti attēlo attālumus starp daļiņām vielā. Būtībā daļiņas ir sakārtotas ļoti blīvi.
Varš, magnijs, dzelzs
Vienam ķīmiskam elementam eksistē vairāki režģi.
Aprakstot cietvielu īpašības, zinātnieki izmanto modeļus — ideālus kristālus, kuros daļiņām piemīt tālā kārtība. Reālos kristālos struktūra nav ideāla, jo tie satur dažādus defektus.
