Video mācību materiāli
"MATEMĀTIKA II"
Pirmās pakāpes vienādojumu Ax+By+C=0 ar mainīgajiem \(x\) un \(y\), kurā koeficienti \(A\) un \(B\) nav vienlaikus vienādi ar nulli, sauc par taisnes vispārīgo vienādojumu. n→=A;B – vektors, kas perpendikulārs taisnei (taisnes normālvektors).
Pierādīsim, ka katrai taisnei, kas iet caur punktu x0;y0 perpendikulāri vektoram n→=A;B atbilst šāda veida vienādojums.
 
Pierādījums
Brīvi izvēlēsimies taisni l. 
Punkts M0x0;y0 ir taisnes l punkts. Vektors n→=A;B ir taisnei l perpendikulārs vektors.
YCUZD_220804_4211_4.svg
Ja \(M\) ir brīvi izvēlēts taisnes l punkts (kas nav M0x0;y0), tad vektori M0M→ un n→ ir perpendikulāri.
Perpendikulāru vektoru skalārais reizinājums ir vienāds ar nulli: n→⋅M0M→=0.
Ja punktu koordinātas ir M0x0;y0 un Mx;y, tad vektora M0M→ koordinātas ir M0M→=x−x0;y−y0 (no galapunkta koordinātām atņem sākumpunkta koordinātas).
 
Uzrakstām skalāro reizinājumu ar koordinātām:
Ax−x0+By−y0=0
jeb
Ax+By−Ax0−By0=0.
 
Apzīmējot skaitlisko izteiksmi −Ax0−By0 ar \(C\), iegūstam taisnes vispārīgo vienādojumu Ax+By+C=0.
 
 
Pierādīsim, ka katram šāda veida vienādojumam atbilst kāda taisne.
 
Ja dots vienādojums Ax+By+C=0, paņemsim kādu punktu x0,y0, kura koordinātas ir šī vienādojuma atrisinājums.
 
Tad Ax0+By0+C=0 jeb C=−Ax0−By0 un vienādojumu var pārrakstīt kā Ax+By−Ax0−By0=0.
Bet tas, kā iepriekš noskaidrojām, ir vienādojums taisnei, ja dots tās punkts M0x0;y0 un taisnei perpendikulārs vektors n→=A;B.
Ja dots taisnes punkts M0x0;y0 un tai perpendikulārs vektors n→=A;B, taisnes vienādojums ir Ax+By−Ax0−By0=0.
Un otrādi – no šāda vienādojuma var iegūt taisnei perpendikulāra vektora koordinātas: n→=A;B.