Bēdas, izbrīns, aizdomas un vēl citas emocijas var saskatīt arī mājdzīvniekos un savvaļas dzīvniekos. Katrs cilvēks, kuram ir mājdzīvnieki, iemācās samērā labi izprast un tulkot viņu "valodu", ņemot vērā gan dzīvnieku uzvedību, gan izdotās skaņas.
Daudzi zinātnieki nodarbojas ar dzīvnieku uzvedības pētīšanu, jo saziņa starp cilvēkiem un dzīvniekiem ir svarīga, tāpat dzīvnieki sazinās savā starpā un raida dažādus signālus.
Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda.
Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda.
Piemērs:
Termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bites sarunājas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt.
Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli.
Dzīvnieku emocijas
Dažas no dzīvnieku emocijām cilvēkam ir samērā vienkārši izprotamas. Uzmanīgi pētot citus mājdzīvniekus un savvaļas dzīvniekus, mēs varam spriest par viņu labsajūtu, prieku un apmierinātības līmeni. Iespējams, vieglāk izprast un nolasīt emocijas ir mājdzīvniekiem, ar kuriem cilvēks pavadījis kopā vairāk laika.
Dusmas
Dusmīgs suns cenšas izskatīties pēc iespējas lielāks un draudīgāks, ķermenis ir sasprindzis un sasliets. Mute atvērta, lūpas saspringtas un atņirgtas, purns un deguns saraukti, un suns demonstrē savus zobus. Suns var izturēties klusi vai arī radīt zemas frekvences draudošu rūcienu – patiesi dusmīgs suns neries.
Kad kaķis ir dusmīgs, viņš pieglauž ausis, ja vēlies viņam pieskarties vai paglaudīt. Tā var būt arī aizkaitinājuma vai dusmu pazīme. Pieglaustajām ausīm klāt var nākt arī atņirgti zobi vai šņākšana.
Arī citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku dusmas vai neapmierinātību var nolasīt pēc viņu ķermeņa pozas un izturēšanās.
Prieks
Suņi savu prieku un rotaļīgo noskaņojumu izrāda lēkājot, luncinot asti. Tipiski rotaļīgā stāja ar nolaistu ķermeņa priekšdaļu un izstieptām pakaļkājām ir nepārprotams aicinājums paspēlēties.
Kaķim prieks izpaužas spēlējoties un pateicīgi murrājot, kad tas saņem saimnieka glāstus. Kā pīķis izslieta aste liecina par kaķa draudzīgumu, bet kaķa smaidu demonstrēs taisni izslietas astes gala trīsēšana.
Bailes
Bailes ir tās emocijas, kuras samērā spilgti var novērot arī dzīvniekiem. Nobijies suns var uzbrukt, noslēpties, izrādīt pakļāvību vai meklēt mierinājumu pie saimnieka. Vairums suņu trīcēs, pieplaks pie zemes un iežmiegs asti starp kājām. Bailīgiem suņiem parasti dreb pakaļkājas, un dzīvnieks nolaiž asti, šādi aizsedzot savu vēderu. Kaķis bailēs var mesties bēgt, var arī uzmest kūkumu un ieņemt citas pozas, kas liecina par viņa satraukumu un izbailēm. Dažreiz bailes izpaudīsies agresijā – palielināsies acu zīlītes, sacelsies kažoka apmatojums, arī aste kļūs kuplāka.
Izbrīns, ieinteresētība
Ja dzīvnieks ir nedaudz sasprindzis, plašāk ieplētis acis, izstiepis kaklu uz priekšu, kaut kas viņu ir izbrīnījis vai ieinteresējis. Dzīvnieks koncentrējas un objektu, skaņu, lai saprastu, vai tas rada apdraudējumu. Izbrīns un interese par notiekošo bieži vien suņiem un kaķiem liecina par to, ka ir pienācis laiks rotaļāties.
