Cilvēki sazinās gan verbāli (ar vārdiem), gan neverbāli (izmantojot acu kontaktu, pozu, žestus, mīmiku, pauzes, ķermeņa valodu un izturēšanās veidu). Arī dzīvnieki sazinās gan savā starpā, gan ar cilvēkiem.
Saziņa var būt formāla vai neformāla, mutvārdos vai rakstiska, taču vienmēr saziņā jāievēro cieņa pret saziņas partneri. Rakstos cieņu izrādām, ievērojot pareizrakstību un rakstītāja kultūru.
Lai pateiktu otram, ka ir skumji vai priecīgi, ne vienmēr ir nepieciešami vārdi. Emocijas, arī informāciju varam nodot ar žestu vai mīmikas palīdzību, dažreiz arī stāja vai vispārēja cilvēka izturēšanās spēj izteikt to, kā cilvēks jūtas.
Lai pateiktu otram, ka ir skumji vai priecīgi, ne vienmēr ir nepieciešami vārdi. Emocijas, arī informāciju varam nodot ar žestu vai mīmikas palīdzību, dažreiz arī stāja vai vispārēja cilvēka izturēšanās spēj izteikt to, kā cilvēks jūtas.
Ķermeņa valoda — roku un plaukstu žesti, sejas mīmika, pozas un rokasspiedieni, kas sniedz papildus informāciju par cilvēku. Ķermeņa valodu cilvēks apgūst līdztekus verbālajai valodai ― skatās, mācās un atkārto, tāpēc tā ir tieši saistīta ar dzīves vietu, sabiedrību un tajā valdošo gaisotni.
Mīmika — sejas muskuļu kustības (dabiskas vai spēlētas), kas atspoguļo psihiskos un emocionālos stāvokļus.
Žests — izteiksmīga kustība (parasti ar rokām). Žestus ikdienā lieto ne tikai cilvēki ar dzirdes vai/un runas traucējumiem.
Kā atpazīt emocijas?
Neverbālā saziņa bieži sniedz papildus informāciju par to, kā mēs patiesībā jūtamies, ko domājam, kā uztveram saziņas partnera teikto. Cilvēka mīmika, žesti, ķermeņa valoda kopumā papildina verbālo saziņu. Ir vairākas emocijas, kuras ir samērā vienkārši nosakāmas, vērojot saziņas partneri. Jāpiebilst, ka daļu no šīm emocijām cilvēks var noteikt un saprast arī sazinoties ar dzīvniekiem.
Dusmas
Dusmīgs cilvēks var saraukt pieri, sakost žokļus, kļūt sarkans, trīcēt, strauji elpot, kliegt vai nesarunāties.
Prieks
Priecīgs cilvēks smaida, smejas, lēkā, skraida.
Bailes
Nobijies cilvēks var ieplest acis, sastingst, kļūst nekustīgs, mazrunīgs un pat bāls. Var trīcēt un raudāt. Citreiz nobijies cilvēks var uzbrukt.
Bēdas
Bēdīgs cilvēks skatās grīdā, lūpu kaktiņi ir nošļukuši, viņš kļūst mazkustīgs, var raudāt.
Bēdīgs cilvēks skatās grīdā, lūpu kaktiņi ir nošļukuši, viņš kļūst mazkustīgs, var raudāt.
Aizdomas
Aizdomīgs cilvēks var piemiegt vienu aci vai samiegt tās. Viņš var klusēt un neticīgi jūs vērot.
Izbrīns
Izbrīnījies cilvēks iepleš acis un ilgi skatās virsū. Viņš gaida kādu atbildi. Var pacelt uzacis un pierē parādās rieviņas. Var atvērties mute un tam sekot dažādi izsaucieni: o, ja, oho, nu, nē!
