Teorija
Deminutīvs ir lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā.
Piemērs:
Saule – saulīte; mazs – maziņš; kaķis - kaķītis; zilonis - zilonītis; tievs - tieviņš.
Deminutīviem ir vairākas izskaņas.
Izskaņas | Nozīme | Piemēri |
-ēns, -ēniņš, -entiņš | nosauc mazas, nepieaugušas būtnes | kaķēns, zaķēns, cālēniņš, sivēntiņš |
-iņš, -iņa, -sniņa, -tiņš, -tiņa, -ītis, -īte | piešķir pamazinājuma un mīlinājuma nozīmi | zobiņš, rociņa, sirsniņa, puncītis |
-iņš, -iņa, -ītis, -īte | darina arī augu, putnu, koku nosaukumus | paceplītis, tārtiņš, magonīte |
Izskaņa ir vārda beigu daļa - galotne kopā ar pēdējo vārda piedēkli.
Deminutīvus bieži var sastapt arī latviešu tautasdziesmās.
Piemērs:
Atvelc, pelīte,
Bērnam miedziņu
Caur cepli, caur namu,
Caur istabiņu.
Bērnam miedziņu
Caur cepli, caur namu,
Caur istabiņu.
Atsauce:
Paegle, Dz., (1991). Latviešu valoda 5. klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 333 lpp.
Guļevska D., Miķelsone, A., Porīte T. (2002). Latviešu valoda. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots, 234 lpp.
Guļevska D., Miķelsone, A., Porīte T. (2002). Latviešu valoda. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots, 234 lpp.
https://mape.skola2030.lv, 4.4. Vai dzīvniekiem ir valoda?, Vārdnīca.
http://www.dainuskapis.lv, 2054-1.
