Teorija

Deminutīvs ir lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā.
Piemērs:
Saule – saulīte; mazs – maziņš; kaķis - kaķītis; zilonis - zilonītis; tievs - tieviņš.
Deminutīviem ir vairākas izskaņas.
 
Izskaņas
Nozīme
Piemēri
-ēns,
-ēniņš,
-entiņš
nosauc mazas, nepieaugušas būtnes
kaķēns,
zaķēns,
cālēniņš, sivēntiņš
-iņš,
-iņa,
-sniņa,
-tiņš,
-tiņa,
-ītis,
-īte
piešķir pamazinājuma un mīlinājuma nozīmi
zobiņš,
rociņa,
sirsniņa,
puncītis
-iņš,
-iņa,
-ītis,
-īte
darina arī augu, putnu, koku nosaukumus
paceplītis, tārtiņš,
magonīte
Izskaņa ir vārda beigu daļa - galotne kopā ar pēdējo vārda piedēkli.
Deminutīvus bieži var sastapt arī latviešu tautasdziesmās.
Piemērs:
Atvelc, pelīte,
Bērnam miedziņu
Caur cepli, caur namu,
Caur istabiņu.
Atsauce:
Paegle, Dz., (1991). Latviešu valoda 5. klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 333 lpp.
Guļevska D., Miķelsone, A., Porīte T. (2002).  Latviešu valoda. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots, 234 lpp.
https://mape.skola2030.lv, 4.4. Vai dzīvniekiem ir valoda?, Vārdnīca.
http://www.dainuskapis.lv, 2054-1.