Mūsdienu rakstību veidi pasaulē.
Valoda un rakstība tajā arī ir uzskatāma par nemateriālās, garīgās, intelektuālās tautas kultūras sastāvdaļu. Rakstība ir radusies jau senos laikos un sākās ar pirmiem alu sienu zīmējumiem, kas vēlāk pārveidojās dažādos ornamentos, simbolos un rakstu zīmēs. Pasaulē laika gaitā izplatītas dažādas rakstu sistēmas. Rakstības sistēma ir izveidota metode ziņojumu glabāšanai un sūtīšanai, kuras pamatā ir valoda. Visbiežāk rakstība ir vizuāla (retāk — taktila), ar zīmju vai simbolu komplektu, parasti saucamu par rakstu. Pamatā eksistē trīs rakstības sistēmu tipi: alfabēti, zilbju raksti un logogrāfiskie raksti.
Alfabētos ir izmantojams runājamās valodas līdzskaņu un patskaņu standarta komplekts. To attiecība gandrīz nekad nav viens pret vienu. Bieži vien gadās, ka daži atšķirīgi burti reprezentē vienu fonēmu un/vai dažas fonēmas ir reprezentētas ar vienu un to pašu burtu. Un pretēji, var gadīties, ka divu vai vairāk burtu secība reprezentē vienu fonēmu. Zilbju raksti sastāv no simboliem, reprezentējošiem zilbes (kuras ir uzskatāmas par vārdu veidošanas pamatvienību). Logogrāfiskos rakstos ir lietojamas raksta zīmes, kuras atbilst vārdiem, morfēmām vai citām semantiskām vienībām, piemēram, ķīniešu hieroglifi.
Latviešu valodā izmanto alfabētisko rakstu, kur katrai skaņai atbilst gandrīz vienmēr viens burts, atskaitot dz un dž, vai viens burts ir vairākām skaņām, piemēram e un o.
Visbiežāk sastopams rakstīšanas virziens ir no kreisās uz labo pusi un no augšas uz leju, ja teksts ir sarindots. Dažreiz teksts var būt uzrakstīts vertikāli (galvenokārt sakarā ar vietas aprobežojumu, piemēram, uz ceļa zīmēm vai baneriem), tadā gadījumā virziens iet no augšas uz leju un no kreisās uz labo pusi. Nozīmīgākie izņēmumi ir arābu un ebreju raksti, kuri ir rakstāmi no labās puses uz kreiso un no augšas uz leju.
Rakstība Eiropā.
Lielākās Eiropas valodas, ieskaitot latviešu valodu, pamatā lieto latīņu alfabētu. Daudzums no tām pievieno diakritiskās zīmes vai papildu burtus (kā islandiešu ð, þ). Bulgāru, serbu, maķedoniešu, baltkrievu, ukraiņu un krievu valodas lieto kirilicu, ikkatrā no šīm valodām ir nelielas variācijas vai specifiski burti. Serbi bieži raksta arī lietodami latīņu rakstu. Čigānu valoda (lai gan reti pierakstāma) ir pierakstāma ar kirilicu tur, kur valsts valoda lieto šo rakstu. Grieķu valoda šobrīd ir vienīgā, kura lieto grieķu alfabētu. Un vēl uz robežas starp Eiropu un Āziju ir gruzīnu un armēņu valodas, abas no tām lieto savu pašu specifiskos alfabētus.
Papildus uzziņu avoti: