Rakstība
Ķīlraksta izveide no piktogrammas
Ķīlraksta paraugs
Par ķīļu rakstu to sauca tādēļ, ka zīmes sākumā uzvilka uz mitras māla plāksnītes, pēc tam iespieda padziļinājumus ar irbuļa palīdzību. Tādējādi izveidojās ķīlim līdzīga rakstu zīme.
Koka irbulis rakstīšanai
Vēstule
Māla plāksnītes vēlāk apdedzināja. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas veselas šādu māla plāksnīšu bibliotēkas."1
Senākā bibliotēka
Viena no šādām bibliotēkām ir Ašurbanipala bibliotēka Nīnivē.
Ašurbanipals kaujas laukā
Ašurbanipals - augstākais priesteris
Svarīgi!
Asīrijas valdnieks Ašurbanipals (685. - 627. g. p.m.ē.) izveidoja bibliotēku, kuru uzskata par senāko bibliotēku pasaules vēsturē.
Šajā bibliotēkā atradās tūkstošiem māla plāksnīšu ar dažādiem 7. gs. p.m.ē. teksta paraugiem no visas valsts. Ašurbanipala bibliotēkā informācija tika apkopota, sistematizēta un mērķtiecīgi uzglabāta.
Kolekcijā atradās vairāk nekā 20000 māla plāksnīšu ar ķīļrakstā pierakstītu tekstu, tai skaitā arī "Eposs par Gilgamešu".
Ķīļrakstus izdevās atšifrēt tikai 19. gs. otrajā pusē.
Ķīlraksta zīmju atbilstība alfabētam
Literatūra
"Blakus mītiem un likumu krājumiem, tirdzniecības uzskaitēm un grāmatvedībai, Divupē jau agri parādās dažāda veida sacerējumi, kurus varam uzskatīt par daiļliteratūras sākumiem. Tāds, piemēram, ir polemisks sacerējums "Arkla strīds ar Kapli". Šajā tekstā galvenie personāži nav dievi, bet gan cilvēku radītie darbarīki - Kaplis un Arkls, kuri abi lepojas ar saviem nopelniem civilizācijas labā.
Svarīgi!
Divupē radies arī pirmais cilvēces vēsturē zināmais eposs. Tas ir slavenais stāsts par varoni Gilgamešu.
"Eposs par Gilgamešu"
Lai gan eposos darbojas dievi un tajos ir pārdomas par dievu un cilvēku attiecībām, likteņa nenovēršamību, tomēr galveno vietu ieņem cilvēks. Gilgamešs nav dievs, bet gan Urūkas pirmās dinastijas piektais valdnieks, kas valdījis 27.gs.p.m.ē. Gilgamešs ir ar neparastām spējām apveltīts varonis."1
"Eposs par Gilgamešu". Māla plāksnīte no Ašurbanipala bibliotēkas.
Par Gilgamešu saglabājušies vairāki eposi. Viens no tiem vēsta, ka Gilgamešs bijis augstprātīgs un iedomīgs Urūkas valdnieks, kas ar savu kareivīgo dabu un alkām pēc slavas nomocījis gan pavalstniekus, gan dievus. Dievi nolemj sūtīt Gilgamešam pretinieku - Enkidu, lai viņš izaicinātu Gilgamešu uz divkauju. Taču abi varoņi sadraudzējas un dodas pasaulē veikt varoņdarbus.
Ceļojuma laikā Enkidu mirst - dieviete Ištara, dusmās par Gilgameša atraidīto mīlestību, sūta viņa draugam nāvi. Gilgamešam rodas pārdomas par dzīvi un nāvi, par savu likteni. Viņš dodas meklēt nemirstību.
Gilgamešam tiek atklāts noslēpums, ka okeāna dzelmē aug mūžīgās jaunības zieds. Gilgamešs to iegūst un vēlas aiznest uz Urūku, taču ziedu nozog čūska. Gilgamešam jāaizmirst sapnis par nemirstību.
Gilgamešs atgriežas mājās jau mainījies - tagad viņš ir cilvēks, kurš domā par apkārtējiem, rēķinās ar tiem, spēj uzupurēties citu labā.
"Eposa vadmotīvs - cilvēka nespēja līdzināties dieviem, jo nāve ir cilvēka liktenis un nāvē visi cilvēki kļūst līdzīgi. Vienīgā iespēja iegūt nemirstību ir ar saviem darbiem cilvēku labā šeit pat uz zemes palikt nākamo paaudžu atmiņā.
Svarīgs eposa motīvs ir draudzības kā cildenākā cilvēku savstarpējo attiecību veida slavinājums."1
Gilgamešs
Papildinformācija: