Valoda ir viens no nozīmīgākajiem kultūras izpausmes un pārneses elementiem, kas vieno vai atdala kultūras reģionus vienu no otra.  Pēc valodu izcelsmes un radniecības pakāpes valodas apvienojas valodu saimēs un grupās
Valodu saime apvieno valodas, kas cēlušās no vienas pirmvalodas dialektiem, tiem laika gaitā attīstoties pat patstāvīgām valdām.
Valodu grupa ir valodu saimes tuvāk radniecīgo valodu kopa, kas attīstījusies, saimes pirmvalodai sašķeļoties.
Galvenās valodu saimes pasaulē ir : Indoeiropiešu valodu saime, ķīniešu- tibetiešu ( sinotibetiešu), Nigēras - Kongo, Semītu - hamītu, Austronēziešu, Dravīdu, Altajiešu, Japāņu, Austroaziātu, Urālu un citas valodu saimes. 
Arābi, ebreji, berberi pieder semītu-hamītu valodu saimei, somi, igauņi, ungāri, karēļi, lībieši pieder Urālu valodu saimei, ķīnieši, birmieši - sinotibetiešu valodu saimei, turki,kazahi, mongoļi, uiguri, uzbeki, turkmēņi, kirgīzi - Altajiešu valodu saimei.  Daudzas centrālās un Aizsahāras tautas un ciltis ieder plašajai Nigēras - Kongo valodu saimei. Pasaulē ir tautas, kuru valoda ir tik unikāla, ka nav pieskaitāma nevienai valodu saimei. Tādas ir basku, japāņu, korejiešu, daudzas Amerikas indiāņu valodas. Kolonizācijas rezultātā, pasaulē plaši izplatījusies Indoeiropiešu saimes valodas. 
inoeirop.png
Indoeiropiešu valodu saimes galvenās grupas atzari grupā ietilpstošās tautu valodas
Ģermāņu grupa  
vācieši, zviedri
norvēģi, dāņi
nīderlandieši
austrieši,
vācšveicieši
angloamerikāņi
anglokanādieši
angloaustrālieši
jaunzēlandieši
Baltu grupa  
lietuvieši
latvieši
prūši (izmiruši 16.gs.)
Slāvu grupa rietumslāvi poļi, čehi, slovāki, sorbi, 
  austrumslāvi krievi, ukraiņi, baltkrievi
  dienvidslāvi
slovēņi, serbi,
bosnieši, horvāti, maķedonieši, melnkalnieši, bulgāri
Romāņu grupa
 
 
spāņi, itāļi,
franči, frankokanādieši portugāļi, rumāņi, moldāvi,
brazīlieši,
meksikāņi,
argentīnieši, 
kolumbieši,
venecuēlieši,
čīlieši u.c.
Citas grupas   baski, grieķi, ķelti u.c.
 Plašāk par pasaules valodām: