Ar Vjeta teorēmu var atrisināt kvadrātvienādojumu.
Parasti Vjeta teorēmu lieto reducētam kvadrātvienādojumam, t.i., ja koeficients \(a = 1\).
x2+px+q=0⇒x1⋅x2=qx1+x2=−p
Piemērs:
Nosaki saknes!
x2−14x+40=0x1⋅x2=40x1+x2=14x1=10,x2=4
Arī kvadrātvienādojumam, kurā \(a\)≠\(1\), ir spēkā Vjeta teorēma.
 
ax2+bx+c=0:aaax2+bax+ca=0⇒x2+bax+ca=0x1⋅x2=cax1+x2=−ba,kurx1unx2irsaknes
 
Ja ar Vjeta teorēmu ir grūti uzminēt saknes, tās var rēķināt ar citām metodēm, bet ar Vjeta teorēmu var pārbaudīt, vai kvadrātvienādojuma saknes ir izrēķinātas pareizi.
Piemērs:
2x2+0,8x−0,1=0D=b2−4ac=0,82−4⋅2⋅−0,1=1,44x1=−b+D2a=−0,8+1,22⋅2=0,1x2=−b−D2a=−0,8−1,22⋅2=−0,5
 
Pārbaude ar Vjeta teorēmu:
2x2+0,8x−0,1=0|:2 x2+0,4x−0,05=00,1⋅−0,5=−0,050,1+(−0,5)=−0,4
 
Ja pilna sakņu pārbaude šķiet sarežģīta, tad vismaz vajag pārbaudīt sakņu zīmju pareizību. Šajā piemērā redzams, ka saknēm ir jābūt ar atšķirīgām zīmēm, jo \(c<0\).
Izmantojot Vjeta teorēmu, var sastādīt kvadrātvienādojumu, ja ir zināmas tā saknes.
Piemērs:
Kāda kvadrātvienādojuma saknes ir \(5\) un \(-3\)?
 
x2+px+q=05+(−3)=2=−p(p=−2)5⋅−3=−15=qx2−2x−15=0
Fransuā Vjets (1540 -1603) ir franču matemātiķis. Pēc izglītības - jurists.