Satura rādītājs:
Teorija
| Numurs | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
| 1. | Jaukti skaitļi | Skaidrojums par jauktu skaitli, tā pārveidojumiem ilustrēts gan ar skaitliskiem, gan ar animētiem, gan vizuāliem piemēriem. Teorijai pievienoti mācību video no Tavaklase.lv. |
Uzdevumi
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Daļskaitlis kā dalīšanas rezultāts | 1. izziņas līmenis | zema | 1p. | Uzraksta shematiskā zīmējumā attēloto dalīšanas darbību un rezultātu kā daļskaitli (dalāmais mazāks nekā dalītājs). |
| 2. | Īstas un neīstas daļas | 1. izziņas līmenis | zema | 1p. | Nosaka, kurš no dotajiem skaitļiem ir īsta vai neīsta daļa. |
| 3. | Daļu grupēšana | 1. izziņas līmenis | vidēja | 5p. | Grupē īstas un neīstas daļas. |
| 4. | Daļu grupēšana ar mainīgajiem | 3. izziņas līmenis | vidēja | 5p. | Grupē īstas un neīstas daļas, ja skaitītājā un saucējā ir doti mainīgie. |
| 5. | Jaukts skaitlis kā summa | 1. izziņas līmenis | zema | 1p. | Uzraksta jauktu skaitli kā summu vai otrādi. |
| 6. | Jaukts skaitlis uz skaitļu taisnes | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1p. | Nosaka jaukti skaitli uz skaitļu taisnes. |
| 7. | Veselu un jauktu skaitļu salīdzināšana uz skaitļu taisnes | 3. izziņas līmenis | augsta | 2p. | Salīdzinot ar dotajiem veselajiem skaitļiem, kas nav secīgi, uz skaitļu taisnes, nosaka jauktu skaitli. |
| 8. | Jaukts skaitlis uz skaitļu taisnes pirms veseliem skaitļiem | 3. izziņas līmenis | zema | 1p. | Nosaka uz skaitļu taisnes jauktu skaitli pirms diviem dotiem veseliem skaitļiem. |
| 9. | Veselais kā neīsta daļa | 1. izziņas līmenis | vidēja | 3p. | Uzraksta veselo kā neīstu daļu, dots saucējs vai skaitītājs. |
| 10. | Jaukts skaitlis kā neīsta daļa | 2. izziņas līmenis | zema | 2p. | Pārveido jauktu skaitli par neīstu daļu. |
| 11. | Neīstas daļas pārveidošana par veselu skaitli | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1p. | Neīstu daļu izsaka par veselu skaitli, ievērojot, ka daļas svītra ir arī dalīšanas darbība. |
| 12. | Nezināms saucējs vai skaitītājs veselā izteikšanai | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1p. | Nosaka neīstas daļas nezināmo skaitītāju vai saucēju, lai daļskaitļa vērtība būtu vesels skaitlis. |
| 13. | Dalījums kā jaukts skaitlis | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3p. | Izsaka dalījumu ar atlikumu kā jauktu skaitli. |
| 14. | Neīsta daļa kā jaukts skaitlis pēc nosaukumiem | 2. izziņas līmenis | augsta | 3p. | Nosaka un norāda jaukta skaitļa daļu nosaukumus, proti, veselais, saucējs, skaitītājs. |
| 15. | Neīstas daļas salīdzināšana ar veselajiem | 2. izziņas līmenis | augsta | 2p. | Nosaka, starp kuriem veseliem skaitļiem atrodas neīstā daļa. |
| 16. | Veselie no neīstas daļas | 2. izziņas līmenis | augsta | 1p. | Izsaka no neīstas daļas noteiktu daudzumu veselo, saglabājot daļas vērtību. |
| 17. | Lielākas decimālās mērvienībās | 2. izziņas līmenis | augsta | 1p. | Pārveido mazāku decimālo mērvienību par lielāku, rezultātu rakstot kā jauktu skaitli, daļskaitli nesaīsinot. |
| 18. | Lielākas laika mērvienībās | 2. izziņas līmenis | augsta | 1p. | Pārveido mazāku laika mērvienību par lielāku, rezultātu rakstot kā jauktu skaitli, saīsinot daļskaitli. |
| 19. | Veselā izslēgšana no jauktā formā dotā skaitļa | 3. izziņas līmenis | zema | 2p. | Izsaka veselos no jauktā skaitļa formā dota skaitļa, nesaīsinot daļskaitli. |
| 20. | Jaukts skaitlis kā trīs saskaitāmo summa | 3. izziņas līmenis | zema | 1p. | No dotajiem skaitļiem uzraksta jauktu skaitli kā summu. |
| 21. | Jaukts skaitlis jaukta skaitļa formā | 3. izziņas līmenis | vidēja | 1p. | Izsaka noteiktu skaitu veselo no jaukta skaitļa. |
Eksāmenu uzdevumi (PROF)
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Īstas un neīstas daļas (2008) | Citi | vidēja | 1p. | Pēc apraksta nosaka īstu un neīstu daļu. 2008. gada matemātikas ieskaite 6. klasei. |
| 2. | Jaukts skaitlis ar vārdiem (2006) | Citi | vidēja | 1p. | Uzraksta ar vārdiem dotu jauktu skaitli. 2006. gada matemātikas ieskaite 6. klasei. |
| 3. | Veselā izteikšana (2008) | Citi | vidēja | 1p. | Pārveido jauktu skaitli par neīstu daļu. 2008. gada matemātikas ieskaite 6. klasei. |
Papildu uzdevumi (slēpti no skolēniem)
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Jaukts skaitlis uz skaitļu taisnes pēc veseliem skaitļiem | Citi | vidēja | 1p. | Nosaka uz skaitļu taisnes jauktu skaitli pēc diviem dotiem veseliem skaitļiem. |
| 2. | Neīsta daļa kā jaukts skaitlis | Citi | vidēja | 3p. | Uzraksta neīstu daļu kā jauktu skaitli, neveicot daļas saīsināšanu. |
| 3. | Veselie no neīstas daļas (saucējā pilni desmiti) | Citi | vidēja | 1p. | Izsaka no neīstas daļas noteiktu daudzumu veselo, saglabājot daļas vērtību, ja daļas saucējā ir veseli desmiti. |
| 4. | Veselie no jauktā skaitļa formā dotā skaitļa | Citi | vidēja | 2p. | Izsaka veselos no jauktā skaitļa formā dota skaitļa, nesaīsinot daļskaitli. |
| 5. | Jaukts skaitlis jaukta skaitļa formā (saucējā pilni desmiti) | Citi | augsta | 1p. | Izsaka noteiktu skaitu veselo no jaukta skaitļa. |
Testi
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Skaitļa dažādas pieraksta formas | 00:30:00 | vidēja | 9p. | Uzraksta jauktu skaitli kā summu vai otrādi; uzraksta veselo kā neīstu daļu, ja dots saucējs vai skaitītājs; neīstu daļu izsaka par veselu skaitli, ievērojot, ka daļas svītra ir arī dalīšanas darbība; nosaka, starp kuriem veseliem skaitļiem atrodas neīstā daļa; izsaka veselos no jauktā skaitļa formā dota skaitļa, nesaīsinot daļskaitli. |
Mājasdarbu testi (slēpti no skolēniem)
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Jaukts skaitlis | 00:30:00 | augsta | 8p. | Nosaka uz skaitļu taisnes jauktu skaitli pēc diviem dotiem veseliem skaitļiem; uzraksta neīstu daļu kā jauktu skaitli, neveicot daļas saīsināšanu; izsaka no neīstas daļas noteiktu daudzumu veselo, saglabājot daļas vērtību, ja daļas saucējā ir veseli desmiti; izsaka veselos no jauktā skaitļa formā dota skaitļa, saīsinot daļskaitli; izsaka noteiktu skaitu veselo no jaukta skaitļa. |
