Par jauktu skaitli sauc vesela skaitļa un īsta daļskaitļa summu, kurā summas zīmi \(+\) neraksta.
Piemērs:
lasa kā \(7\) veseli un \(2\) trešdaļas, saprotot, ka ir dota vesela skaitļa \(7\) un daļskaitļa summa.
Par īstu daļu sauc tādu daļskaitli, kuram skaitītājs ir mazāks nekā saucējs. Īsti daļskaitļi uz skaitļu taisnes vienmēr atradīsies starp \(0\) un \(1\).
Par neīstu daļu sauc tādu daļskaitli, kuram skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks nekā saucējs.
Visu to daļu vērtība, kuru skaitītājs ir vienāds ar saucēju, ir tieši \(1\). Atceries, ka daļskaitļa saucējs norāda, cik vienādas daļas veido veselo, savukārt, skaitītājs norāda, cik daļas no tām tiek izmantotas. Ja izmanto visas veseluma daļas, tad būtībā izmanto tieši veselumu.
Piemērs:
Ja pica tiek sadalīta tieši \(4\) vienādās daļās, tad katra daļa ir . Apēdot \(4\) daļas, apēd visu picu, tamdēļ var apgalvot, ka .
Ja daļskaitļa skaitītājs ir lielāks nekā saucējs, tas nozīmē, ka tajā atrodas kāds vesels skaitlis. Ikkatru veselu skaitli var uzrakstīt daļskaitļa formā.
Piemērs:
Ja dzimšanas dienas ballītē ir \(3\) vienādas picas, no kurām katra ir sadalīta \(8\) vienādās daļās, tad var teikt, ka ir picas, jo .
Daļskaitlī, kuras skaitītājs ir lielāks nekā saucējs, ne vienmēr ir atrodams precīzs daudzums veselo. Dažkārt pāri paliek daļas, kuras veselumu vairs neveido. Tad tādu neīstu daļu var pierakstīt kā jauktu skaitli, izsakot jeb izslēdzot veselos. Arī jauktā skaitlī ir spēkā daļskaitļa saīsināšana vai paplašināšana.
Skaitli nesauc par jauktu skaitli, jo daļskaitlis nav īsta daļa. Saka, ka tas ir dots jaukta skaitļa formā. Lai to uzrakstītu kā jauktu skaitli, no neīstas daļas izsaka veselos un saskaita ar dotajiem \(5\) veseliem.
Neīstas daļas, kurām skaitītājs ir lielāks nekā saucējs, uz skaitļu taisnes vienmēr atradīsies pa labi no \(1\).
Dažādu daļu atrašanās uz skaitļu taisnes
Prasme dažādi pierakstīt vienu un to pašu skaitli noderēs skaitļu salīdzināšanā un matemātisko darbību veikšanā ar tiem.
