Naudas sistēma pirmajos pēckara gados
Ne mazāk svarīgs uzdevums Latvijas valdībai pēc neatkarības izcīnīšanas bija nodrošināt iedzīvotājus ar stabilu naudu, - nauda ir neatkarīgas saimniecības pamats.
Brīvības cīņu laikā Latvijā apgrozībā bija cara valdības rubļi, Pagaidu valdības rubļi un vācu izdotā nauda. Savas naudaszīmes bija izdevusi arī P.Stučkas Padomju valdība. Bija noteikts kurss, pēc kura tika mainītas viena pret otru šīs naudaszīmes.
1919. gadā Pagaidu valdība sāka izlaist savas valsts kases zīmes - rubļus.
Attēlā: Latvijas valsts kases zīme 1 rublis. Izlaista 1919. gadā.
Svarīgi!
Atšķirībā no pilnvērtīgas naudas, valsts kases zīmēm nav zelta seguma un tikai valsts garantē šādas naudas vērtību. Tobrīd Latvijai vēl nebija sava zelta krājuma. Ar laiku šis Latvijas rublis kļuva par vienīgo maksāšanas līdzekli, bija apgrozībā līdz 1925. gadam.
1922. gadā Latvijā jau bija pietiekami zelta uzkrājumi, lai varētu izdot pilnvērtīgu naudu.
Lieli nopelni finanšu sistēmas sakārtošanā bija finanšu ministram R. Kalningam. Viņš bija ieviesis dzelžainu finanšu taupības režīmu un tādējādi stabilizēja naudas kursu. Tāpēc īsā laikā Latvijas valstij izdevās sakārtot finanses, kas ļāva ieviest naudu, kurai bija zelta segums.
Jaunās Latvijas naudas ieviešana
Lata nosaukumam bija daudz pretinieku, - tika aizrādīts uz to, ka lati ir tie, ko namdari sit uz spārēm jumta nostiprināšanai vai arī ar ko zemnieki iedala savus tīrumus.
Piedāvājumi naudas nosaukumiem bija visai kuriozi, piemēram, pamatvienība - "līga", tās simtā daļa - "daila"; "latva" un ''oma''; "ozols" un ''zīle''; "pūķis'' un ''rūķis'' utt.
Beidzot tomēr vienojās par nosaukumiem "lats" un ''santīms''.
Attēlā: Latvijas bankas izlaistā 20 latu naudaszīme ar toreizējā Valsts prezidenta J.Čakstes attēlu.
1925. gads.
50 Latvijas rubļus (naudaszīmes) varēja apmainīt pret vienu latu. Lata vērtību pielīdzināja 0,29 gramiem tīra zelta. Ar laiku (līdz 1925. gadam) visi rubļi tika apmainīti, un lats kļuva par vienīgo Latvijas naudu.
Svarīgi!
Vēlāk Latvijā apgrozībā laida arī 1, 2 un 5 latu sudraba monētas, sīknaudu gatavoja no bronzas un niķeļa.
Latvijas jaunā nauda bija skaista estētiski (izcilā latviešu grafiķa Riharda Zariņa meti) un stabila. Vislielākā lata pirktspēja bija 1924. - 1925. gadā, kad Latvijas saimniecībai bija visaugstākie rādītāji.
Latvijas iedzīvotāji lepojās ar savas valsts valūtu.
Attēlā: Latvijas nauda - 500 latu vērtībā. Meta autors: R. Zariņš.
Latvijas Bankas nozīme
- emitēt - izlaist apgrozībā naudu;
- piešķirt kredītus;
- izpildīt valsts kases operācijas - izdarīt izmaksas no budžeta;
- iekasēt iemaksas no nodokļiem un tamlīdzīgi.
Latvijas banka arī pati nodarbojās ar biznesu - lielā mērā bija komercbanka, turklāt par katru cenu centās noturēt augstu lata vērtību, arī krīzes gados.
Tas nenāca par labu, jo sadārdzināja Latvijas eksportu, tā apgrūtinot krīzes pārvarēšanu.
Svarīgi!
Valsts ienākumi veidojās no ienākuma nodokļa, īpašuma nodokļa, akcīzes nodokļa atsevišķām precēm un pakalpojumiem, muitas nodokļiem un valsts uzņēmumu ienākumiem.
Attēlā: Latvijas Bankas ēka 1921. gadā - seifa pacelšana.