Transporta veidi, attīstība
Daudzkārt bija samazinājies kuģu skaits, izpostītas ostas un dzelzceļa līnijas.
Attēlā: 1917. gadā saspridzinātais Dzelzs tilts Rīgā.
Šis dzelzceļa tilts tika uzbūvēts 1914. gadā, aizstājot iepriekšējo - 1872. gadā būvēto tiltu. Bet jau 1917. gadā krievu karaspēks, atkāpjoties no Rīgas, to saspridzināja.
Pēc kara tiltu atjaunoja. Tas nodrošināja vilcienu satiksmi ar Jelgavu un Tukumu.
Svarīgi!
Transporta sistēma tika sakārtota dažu gadu laikā.
- Valstī izbūvēja jaunus sliežu ceļus. Dzelzceļa līnijām bija Eiropas valstīm atbilstošs sliežu platums, bet pie PSRS robežas uzstādīja iekārtas, lai varētu ātri nomainīt vagonu asis pāri robežai braucošiem vilcienu sastāviem. (PSRS teritorijā bija cits sliežu platums.)
- No ārzemēm tika ievestas jaunas lokomotīves un dzelzceļa vagoni.
- Atjaunoja dzelzceļa stacijas un tiltus.
- Tika ieviesti jauni transporta veidi: iekšzemē izbūvēja autoceļus, un pa tiem pasažierus pārvadāja autobusi. Tā kā benzīnu vajadzēja ievest, tad Latvijā kā automašīnu degvielu lietoja benzīna un spirta maisījumu.
- Pieauga vieglo automobiļu skaits.
- 1928. gadā Latvija iekļāvās Eiropas gaisa satiksmes tīklā - uz Berlīni, Londonu, Stokholmu, Varšavu, Atēnām, Maskavu u.c. pilsētām pasažieri varēja nokļūt ar lidmašīnām. 30. gados atvēra vietējas nozīmes avioreisus starp Rīgu un Liepāju.
- Atjaunojās jūras satiksme, un pieauga Latvijai piederošo kuģu skaits. 30. gadu sākumā zem Latvijas karoga brauca burukuģi, motorkuģi un vairāk nekā 100 tvaikoņi
Attēlā: Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs".
Tirdzniecības flotes lepnums bija 1925. gadā Lielbritānijā būvētais ledlauzis "Krišjānis Valdemārs", kurš ziemās atviegloja kuģu pārvietošanos Rīgas līcī.
Sakaru sistēmu attīstība
Pirms kara telegrāfs un telefona sakari Latvijā bija labi attīstīti, bet kara laikā līnijas tika nopostītas, telegrāfa aparātus un telefona centrāles demontēja gan krievu, gan vācu karaspēks, kara laikā nebija veikti pienācīgi remontdarbi, aprūpe.
Visai ātri pasta, telegrāfa un telefona sakaru attīstībā tika panākts ievērojams progress.
1919. gadā telefonu centrāles valsts pārņēma savā pārziņā, veicot nepieciešamos uzlabojumus.
No 1920. gada strauji sāka pieaugt privāto abonentu skaits. Rīgā 20. gados darbu sāka pirmā automātiskā telefonu centrāle. Telefonu sakari strauji attīstījās visās lielākajās pilsētās.
Pēc 1938. gada datiem, Latvija telefona abonentu skaitā uz 100 iedzīvotājiem ieņēma 16 vietu pasaulē, apsteidzot tādu attīstītu valsti, kā Francija (17 vieta).
Latvijā bija 4,3 tālruņa aparāti uz 100 iedzīvotājiem.
Attēlā: Talsu centrāles darbinieki pie komutatora (iekārta, kas ļauj savienot telefona abonentus).
30. gadi.
1920. gadā Latvijā tika atklāta pirmā starptautisko sakaru līnija Rīga - Klaipēda, bet 1922. gadā - ar Vāciju.
30. gadu beigās Latvijai bija starptautiskie telefona sakari ar visām Eiropas valstīm, izņemot Albāniju (tai nebija sakaru ne ar vienu valsti), un daudzām pasaules valstīm, piemēram, Brazīliju, Čīli, Indiju, Japānu utt..
Jau 1920. gadā Latvijā sabiedriskajai lietošanai darbojās 82 telegrāfa iestādes (tikai 2 no tām - Rīgā) un 5 palīgiestādes, tajās bija iespējams nosūtīt telegrammas. (Telegrammas adresātu sasniedza vienas, divu dienu laikā, bet vēstules, kuras piegādāja pasts, ceļoja vairākas dienas. Telegrammas bija ātrākais saziņas veids, ja nebija telefona sakaru.)