Vēstures avotos Jelgava pirmo reizi minēta 1265. gadā, kad Livonijas ordenis sāka būvēt koka pili, kas nosaukta par Mithow (pilsētas vāciskais nosaukums Mītava, iespējams, radies no baltiskā - mīt, mainīt).
Viduslaikos Lielupes krastā veidojās amatnieku un tirgotāju apmetne, jo upe bija nozīmīgs tirdzniecības ceļš uz Lietuvu.
Attēlā: Lielupe pie Jelgavas mūsdienās.
Kreisajā pusē redzama Jelgavas pils - Kurzemes hercogu rezidence, kas uzbūvēta uz salas starp Lielupi un tās pieteku Driksnu.
No 1573. gada Jelgavai ir pilsētas tiesības, bet 1576. gadā tā kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu.
1642. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes hercoga galma rezidenci. Reizi divos gados tur notika muižnieku sapulces - landtāgi.
Jelgavas uzplaukums sākās 17. gadsimta vidū hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Viņš lika nocietināt pilsētu ar valni, 13 bastioniem un grāvi. Arī pils tika nocietināta: tā ieguva jaunus vaļņus un piecus savā starpā saistītus bastionus. (Skat. att. zemāk.)
Attēlā: Vecā Jelgavas pils, skats no dienvidrietumiem.
J. K. Broces kopija no 17. gs. otrās puses zīmējuma.
Pilsētā un tās apkārtnē hercogs Jēkabs lika iekārtot tipogrāfiju un vairākas manufaktūras.
Jelgavā dzīvoja apmēram 500 iedzīvotāju, salīdzinājumā ar citām Kurzemes pilsētām tur bija labi attīstīta amatniecība.
Hercoga Jēkaba laiku raksturo ne tikai panākumi saimniecībā.
Ir zināms, ka hercogam Jelgavā bija ievērojama zinātniskā bibliotēka - ap 3000 sējumu. Tā bija sava laika lielākā grāmatu krātuve Latvijas teritorijā.
17. gadsimtā pilsētā bija divi centri: Sv. Trīsvienības baznīca apvienoja visus vācu tautības jelgavniekus, bet latvieši pulcējās Sv. Annas baznīcā, pie kuras 1629. gadā sāka darboties latviešu skola, kas vēlāk kļuva par ģimnāziju.
Attēlā: Sv. Annas baznīca - latviešu luterāņu draudzes baznīca. Tā ir vecākā ēka Jelgavā.
Baznīca dibināta 1567. gadā, vispirms uzcelta koka baznīca, bet tagadējā mūra ēka - 1641. gadā.
No 1638. gada līdz mūža beigām Jelgavā par Kurzemes galma mācītāju strādāja Georgs Mancelis (1593-1654), kurš izdeva pirmo latviešu valodas vārdnīcu. Jelgavā viņš sarakstīja pirmo sprediķu grāmatu latviešu valodā.
Viņa laikabiedrs hercogistes luteriskās baznīcas augstākā amatpersona jeb superintendants Pauls Einhorns (1590-1655) gan nebija īpaši labvēlīgi noskaņots pret latviešiem, taču uzskatīja: lai nostiprinātu kristietību latviešu vidū, jāiepazīst tuvāk viņu dzīvesveids un jāapgūst latviešu valoda.
Viņš strādāja pie latviešu rakstu valodas pilnveidošanas, pētīja latviešu tautas ticējumus un etnogrāfiju, sarakstīja grāmatu "Historia Lettica" ('Latviešu vēsture", 1649). (Skat.att. zemāk.)
Attēlā: Paula Einhorna darba "Historia Lettica" 1649. gada pirmizdevuma vāks.
Hercoga Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs lielu uzmanību veltīja galma dzīvei un mēģināja savu Jelgavas pili pārvērst par "mazo Versaļu". Hercogs iegādājās simtiem zirgu un kariešu, no kurām dažām bija pat kristāla logi. Nauda netika žēlota arī dārgai itāliešu operai.
Hercogs Ernsts Johans Bīrons lika nojaukt veco pili un tās vietā celt jaunu, varenu pili, kurai pamatakmeni lika 1738. gadā. Pili projektēja un celtniecības darbus vadīja izcilais Krievijas galma arhitekts itālietis Frančesko Bartolomeo Rastrelli.
Hercogs pulcināja Jelgavā māksliniekus no galvenajiem Eiropas mākslas centriem. No Pēterburgas ieradās cara galmā iecienītie itāliešu mākslinieki, no Saksijas galvaspilsētas Drēzdenes - vācu un franču mākslinieki.
Attēlā: Sudraba zāle Jelgavas pilī. 1913. gada foto.
20. gs. Pirmā pasaules kara laikā pili izlaupīja un nodedzināja, pēc kara - atjaunoja; Otrā pasaules kara laikā - atkal nodedzināja, tad - atkal atjaunoja, tāpēc sākotnējie interjeri nav saglabājušies.
Kultūras dzīvē liela nozīme bija hercoga Pētera Bīrona 1775. gadā dibinātajai mācību iestādei Academia Petrina. Ēka būvēta baroka stilā, ar klasicisma iezīmēm. (Skat. att. zemāk.)
Divstāvu torņa kupolveida virsotnē atradās astronomiskā observatorija; augšstāvā bija svētku zāle, kā arī akadēmijas padomes sēžu telpa. Akadēmijā bija izveidotas mineraloģijas un botānikas kolekcijas.
Audzēkņu skaits tajā gan nebija liels. Pirmajos 32 gados to pabeidz aptuveni 400 jaunieši. Akadēmijā uzņēma muižnieku un bagāto pilsētnieku bērnus.
Arī Academia Petrina ēka 20. gadsimtā karos divreiz tika sagrauta un atjaunota.
Attēlā: Jelgavas Pētera akadēmijas ēka mūsdienās - pilsētas muzejs, ierīkots 1952. gadā.
18. gadsimtā Jelgavas nozīme pieauga sakarā ar to, ka caur to gāja viens no galvenajiem satiksmes ceļiem, kas pa sauszemi savienoja jauno Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu ar Rietumeiropu. Tāpēc Jelgavā ieradās gan valdnieku sūtņi, gan amatnieki un tirgotāji, gan zinātnieki, mākslinieki un piedzīvojumu meklētāji.