Teorija

Kurzemes hercogiste bija pirmā modernā valsts Latvijas teritorijā. Tā centās sekot Eiropas attīstītāko zemju paraugam politiskās un saimnieciskās dzīves organizēšanā, kā arī neatpalikt galma dzīves izpausmēs, sekot tā laika modei un stilam.
 
1784_Darbes_Elisa_von_der_Recke_anagoria.JPG
Attēlā: Elīza fon Reke, dzimusi Mēdema, - Kurzemes hercogistes pēdējās hercogienes Dorotejas māsa.
Viņa bija Eiropā pazīstama dzejniece un rakstniece, izglītota, daudz ceļoja, uzturējās Kurzemes hercoga Bīrona galmā. Viņa bija viena no sava laika ietekmīgākajām sievietēm Eiropā.
 
Kurzemes hercogistē līdzās pastāvēja divas sabiedrības - vāciskā un latviskā, kā arī - divas kultūras - Rietumeiropas kristīgā un latviešu un lībiešu tautas tradīcijas.
Vācu ietekme izpaudās zinātnē, izglītībā, literatūrā un mākslā, tā maz skāra vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu un kultūru.
Reliģiskā piederība bija galvenokārt muižnieku izvēle - kurai konfesijai (katoļu vai biežāk - luterāņu) piederēja muižnieks, tai - arī viņa zemnieki.
 
viduslaikusvetki__(28).jpg
Attēlā: Mūsdienu svētki Jaunpils pilī ļauj spriest par vācu kultūru Kurzemes hercogistē.
 
Kurzemes hercogistes atstātais mantojums mūsdienās saskatāms dažādās vietās un vēstures liecībās.
  • Senais iedalījums astoņos pilskunga iecirkņos (Bauskas, Dobeles, Grobiņas, Durbes, Ventspils, Skrundas, Saldus, Kandavas) un četros virspilskunga iecirkņos (Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma, Sēlpils) atspoguļojas apdzīvoto vietu struktūrā.
  • Vācu muižas gadsimtu gaitā saglabājušās kā nelieli centri - bijušo muižu ēkās ir skolas, vietējās pašvaldības, kultūras nami, bibliotēkas, viesu nami. Citas ir pamestas vai pārvērtušās drupās, bet aleja un lielāks vai mazāks parks iezīmē daudzu šo bijušo muižu, tagadējo pagastu centrus.
 
Kaucmindes_pils.jpg
Attēlā: Kaucmindes pils ansamblis. Kaucmindes pirmsākumi saistīti ar 15. gs. Pils uzbūvēta 18. gs., to ieskauj divi parki.
Kurzemes hercogistes laiks atstājis vairākus tikpat nozīmīgus muižu ansambļus, piemēram, Zlēkās, Popē, Kabilē, Puzē, Neretā u.c.
 
Latvijā joprojām visu bijušās hercogistes teritoriju iezīmē tās baznīcas, kas pakāpeniski bija tapušas pēc hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada rīkojuma par jaunu dievnamu celtniecību. To veidols ne vienu reizi vien mainījies, taču pašas baznīcas kļuvušas par raksturīgu Latvijas kultūrvides iezīmi.
Skaistākās no baznīcām - fon Bēru dzimtas celtās Zlēku, Ēdoles un Ugāles baznīcas, fon Firksu būvētie dievnami Nurmuižā un Lestenē, fon Ostenu-Zaksenu - Apriķos un Subatē.
Par hercoga Pētera Bīrona līdzekļiem celta, piemēram, Sātu baznīca.  
 
Subate_Evangelical_Lutheran_Church.jpg
Attēlā: Pestītāja luterāņu baznīca Subatē, Ilūkstes novads. Tā celta 17. gadsimta beigās. Subates baznīcas plānojums ir vienīgais šāda veida baznīcas plānojums Latvijas teritorijā, tas tuvs Nīderlandes stilam.
 
No visām Kurzemes pilsētām hercogistes laika apbūve vislabāk saglabājusies Kuldīgā.
Savukārt Liepāja ir raksturīgs piemērs tirdzniecības pilsētas izaugsmei hercoga paspārnē. 1625. gadā tai pilsētas tiesības deva hercogs Frīdrihs, piešķirot ģerboni ar Kurzemes lauvu.
Lauvu viņš devis arī Bauskas pilsētas ģerbonim.
Liepājas un Ventspils nozīmīgā loma bija saistīta ar labi organizētu saimniecisko darbību, kur svarīga nozīme bija jūras tirdzniecībai. 18. gadsimtā hercogs Ernsts Johans Bīrons atbalstīja ostas izbūvi Liepājā, bet hercogs Pēteris pilsētā iegādājās sev namu, kurā bieži uzturējās viņa galms.
  
Sv._Trīsvienības_katoļu_baznīcas_interjers_(Kuldīga)_11 (1).jpg
Attēlā: Sv. Trīsvienības katoļu baznīca Kuldīgā, celta 17. gs. pēc Polijas-Lietuvas karaļa pieprasījuma, apstiprinot amatā Hercogu Jēkabu.
 
Kurzemes hercogistes laikā uzplauka arī amatniecība. Meistaru vidū bijuši dažādu tautību pārstāvji - gan vietējie, gan no Rietumeiropas iebraukušie.
Līdz mūsdienām saglabājušies tikai nedaudzi galdnieku, sudrabkaļu un kokgriezēju lietišķās mākslas priekšmeti. (Skat.att.zemāk.) Lielākā daļa šī vērtīgā mantojuma gājusi bojā karos, ugunsgrēkos, citi - izvesti uz ārzemēm un tagad atrodas Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Čehijā un citviet pasaulē.
 
Hercogs_Lasampults.jpg
Attēlā: Jelgavas kokgriezēja Tobiasa Heinca izgatavotā un Svētās Trīsvienības baznīcai 1617. gadā dāvinātā lasāmpults. 
Pirms Otrā Pasaules kara tā izvesta uz Poliju, tagad - atgriezusies Jelgavā pilsētas muzejā.
 
17. un 18. gadsimts Kurzemes un Zemgales hercogistē iezīmējas ar jaunām kultūras aktivitātēm.
  • Kurzemes vācu mācītāji gan tulkoja latviešu valodā reliģisku literatūru, gan paši sacerēja reliģiskus tekstus un dziesmas, pilnveidoja latviešu rakstību, publicēja pirmo latviešu gramatiku un pētījumus par latviešu tradīcijām.
  • Mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders izdeva pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774), aizsāka laicīgo latviešu daiļliteratūru, tika izveidotas skolas latviešu bērniem un izdota pirmā ilustrētā latviešu ābece "Bildu ābice" (1787). (Skat.att. zemāk.)
multimedia (4).jpg
 Attēlā: Gotharda Frīdriha Stendera sastādītā "Bildu ābice", izdota 1787. gadā.
 
Atsauce:
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/3/36/1784_Darbes_Elisa_von_der_Recke_anagoria.JPG
http://www.viss.lt/dati/jaunpils_pils/viduslaikusvetki__(28).jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/6/6d/Kaucmindes_pils.jpg
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/97/
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a4/Subate_Evangelical_Lutheran_Church.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/04/Sv._Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABcas_interjers_%28Kuld%C4%ABga%29_11.jpg
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3167/
http://latviannewspaper.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2290
http://latviannewspaper.com/raksti/foto/LL195/Hercogs_Lasampults.jpg
https://www.letonika.lv/groups/multimedia.aspx?prev=0&entryTitle=20ba26d6-b52b-4f01-8a4b-81df0807ce2a
Latvijas vēsture pamatskolai 2./  Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2012., 95.lpp.