Suiti apdzīvo Kurzemes piekrastes Ziemeļrietumu daļu. Teritorija ir aptuveni 400 kvadrātkilometru, tajā ietilpst Kuldīgas novada Alsungas pagasts, Jūrkalnes pagasts (Ventspils novads) un Gudenieku pagasts (Kuldīgas novads). Trijos suitu kultūrtelpas novados kopumā dzīvo aptuveni divi tūkstoši suitu, un to skaits samazinās.
Suitu apdzīvotajā teritorijā jūtama spēcīga katoļu baznīcas ietekme, latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūru mijiedarbība, kā arī daļa pirmskristietības tradīciju un reliģisko rituālu.
2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.
Suitu apdzīvotā teritorija Latvijas kartē
Iekļaušana šajā UNESCO sarakstā ir ar mērķi veicināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un sistēmas sakārtošanu un tādējādi nodrošina atbalstu saglabāšanas pasākumiem gan caur nacionālā atbalsta veicināšanu, gan starptautiskas sadarbības un konsultāciju ceļā.
Nemateriālais kultūras mantojums ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos — atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu.
Suitu apdzīvotā teritorija jeb pagasti
Lai veicinātu suitu kultūrtelpas vērtību saglabāšanu, UNESCO LNK sadarbībā ar Etniskās kultūras centru „Suiti”, Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novadu pašvaldībām un Latvijas Republikas Kultūras ministriju mērķtiecīgi strādā kopā un apzina suitu kultūras aizsardzībai veicamos pasākumus.
Tika izstrādāts vispārējās izglītības mācību priekšmets „Suitu novada mācība” un programma suitu novada vēstures un kultūras elementu integrēšanai vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmās, kas pilotprojekta formā tiek īstenots Alsungas vidusskolā. Suitu novada mācība notiek kā fakultatīvs mācību priekšmets no 4.- 6.klašu vecuma grupā.
Dabas un vides objektu karte Suitu kultūrvēsturiskajā novadā
Vairāk informācijas par suitu kultūrtelpu meklē: