Teorija

Kurzemes hercogu ietekme galvenokārt izpaudās hercogistes saimnieciskajā dzīvē. Viņu darbības galvenais mērķis bija iegūt bagātību, lai tādējādi nostiprinātu savu varu.
Peļņu varēja gūt, sekojot Rietumeiropā pazīstamajai merkantilisma mācībai.
Svarīgi!
Merkantilisms - saimniekošanas politika, kurai raksturīga vietējo dabas bagātību izmantošana, attīstot vietējo ražošanu, izvedot preces uz citām zemēm un ierobežojot preču ievešanu.
Kurzemes hercogistes saimniecības galvenā nozare bija lauksaimniecība, kuras attīstībai īpaši labvēlīgi apstākļi bija auglīgajā Zemgales līdzenumā.
 
0_0.jpg
Attēlā: Zemgales auglīgā līdzenuma ainava.
Labību audzēt bija sevišķi izdevīgi, jo Rietumeiropā - Holandē, Francijā, Anglijā, Spānijā bija pastāvīgs pieprasījums pēc labības.
 
No lopkopības produktiem izveda gaļu, vilnu, ādas un taukus. 
Baltijas jūrā, upēs un ezeros varēja iegūt arī zivis, bet mežos - medu, vasku, kokmateriālus un tecināt darvu.
Liepājā un Grobiņā apstrādāja dzintaru.
Muižu tīrumos hercogs un muižnieki saviem dzimtzemniekiem lika apstrādāt arvien lielākas platības, lai iegūtu lielāku peļņu.
 
0_001.JPG
Attēlā: Elejas pils drupas mūsdienās.
 
Pārējā laikā zemnieki kopa viņiem iedalīto zemi, par kuru viņi maksāja hercogam vai muižniekam nodevas graudā. Šādos apstākļos pat visčaklākajiem zemniekiem bija grūti būtiski uzlabot savu labklājību. Tikai daži no viņiem, gadiem ilgi grūti strādājot un izmantojot lielo pieprasījumu pēc labības un citiem lauksaimniecības produktiem un to salīdzinoši augstās cenas, iekrāja naudu un izpirka sevi un ģimeni no dzimtbūšanas. 
Līdz ar lauksaimniecību vērā ņemami saimnieciski panākumi Kurzemes hercogistē tika gūti arī manufaktūru attīstībā un to izstrādājumu pārdošanā.
Svarīgi!
Manufaktūra - uz amatniecisku darba dalīšanu balstīts preču ražošanas uzņēmums.
Pirmo dzelzs manufaktūru 16. gadsimta beigās Turlavā izveidoja hercogs Vilhelms.
 
00_0Jekabs2.jpg
Attēlā: Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers -Vilhelma dēls.
Par Kurzemes hercogu viņš kļuva 1642. gadā.
 
Hercogs Jēkabs auga Vācijā - Kēnigsbergā un Berlīnē, arī studēja Vācijā - Rostokas un Leipcigas universitātēs, apceļojis Franciju, Itāliju, Holandi, Angliju, iepazīstot šo valstu saimniecību un galma dzīvi. 1623. gadā viņš atgriezās Kurzemē.
Hercoga Jēkaba laikā - 17. gs. vidū - Kurzemes hercogistē bija vislielākā saimnieciskā rosība - tika nodibinātas daudzas jaunas dažādu preču ražotnes. Lai novērstu atkarību no ievestās dzelzs, hercogistē tika ierīkotas dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūras. Izejviela bija vietējā purva rūda. Ražojumus galvenokārt lietoja hercoga muižās, bet dažkārt arī pārdeva citās valstīs. Manufaktūrās strādāja ārzemēs nolīgti amatnieki, bet palīgdarbus veica vietējie dzimtzemnieki.
 
000_00multimedia (4).jpg
Attēlā: Vecmuižas dzelzceplis - dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūra.
 
Kurzemē hercoga Jēkaba laikā darbojās ap 70 manufaktūras, kurās ražoja vadmalu, brokātu, gobelēnus, tapetes, stiklu u.c. izstrādājumus.
Kurzemnieki paši gatavoja visu nepieciešamo arī kuģu būvei.
Ventspils kuģu būvētavā tika uzbūvēti vairāk nekā 100 dažāda tipa kara un tirdzniecības kuģi. Hercogistes tirdzniecību kavēja rīdzinieki, kas ar muitas politiku un citiem līdzekļiem centās ierobežot Kurzemes hercogistes tranzīttirdzniecību un tās ostu attīstību.
Hercogam Jēkabam piederēja tiem laikiem liela flote - vairāk nekā 20 kuģi. Tas ļāva samērā aktīvi tirgoties un noslēgt tirdzniecības līgumus ar Franciju un Spāniju.
 
000_0kurzemes_kugi.jpg
Attēlā:  Kurzemes hercogistes lielākais karakuģis "Kurzemes hercogu ģerbonis un attēls" - ar 72 lielgabaliem.
 
Ārējā tirdzniecība atradās hercoga, muižniecības, kā arī pilsētu tirgotāju rokās. Taču nereti arī Kurzemes zvejnieki ar saviem lomiem devās uz Klaipēdu, Kēnigsbergu, Lībeku un citām Baltijas jūras ostām.
Kurzemes ostās pilsētu tirgotājiem bija jākonkurē gan ar ārzemju, īpaši holandiešu tirgotājiem, gan ar rīdziniekiem.
Ievērojamākā Kurzemes hercogistes valdnieka hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā (1642-1682) uzplauka saimniecība, stabilizējās hercogistes iekšpolitiskais stāvoklis un pieauga tās starptautiskā autoritāte.
Kurzemes flotes karogs – melns vēzis sarkanā laukā – bija pazīstams gandrīz vai katrā tā laika pasaules ostā.
 
Auce.png
Attēlā: Auces ģerbonis. Tam par pamatu ņemts Kurzemes hercogistes flotes simbols.
 
Līdz ar manufaktūru un tirdzniecības attīstību nostiprinājās Kurzemes hercogistes pilsētas - Kuldīga, Ventspils, Aizpute, Jelgava, Bauska, Jaunjelgava, Jēkabpils, Liepāja.
 
Atsauce:
https://www.ainavudargumi.lv/wp-content/uploads/2018/03/Zemgales-lauki-2-web.jpg
http://www.adventures.lv/2012_02/IMG_0875.JPG
http://rundale.net/wp-content/uploads/Jekabs2.jpg
http://rundale.net/kapenes/hercogs-jekabs-ketlers/
http://neogeo.lv/wp-content/uploads/kurzemes_kugi.jpg
https://www.letonika.lv/groups/multimedia.aspx?prev=0&entryTitle=050410_1.gif
http://historiana.eu/case-study/european-colonial-settlement-caribbean-duke-jacobus-courlands-colony-tobago/first-courland-settlers-travelling-tobago-1653
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/ea/Auce.png/180px-Auce.png
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Manufakt%C5%ABras/32399
Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē/ J. Juškevičs  – R., 1932. 274. – 280. lpp
Latvijas vēsture pamatskolai 2./  Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2012., 95.lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.