Par krusta kariem Latvijas teritorijā stāsta divas 13. gadsimta hronikas – Indriķa hronika (saukta arī par Livonijas Indriķa hroniku) un Atskaņu hronika (senākais nosaukums - "Rīmju hronika").
Atskaņu hronika
Atskaņu jeb Rīmju hronika sacerēta Livonijā 13. gadsimta beigās (droši gada skaitļi nav zināmi) vidusaugšvācu valodā.
Tā aptver notikumus laika posmā no 12. gs. beigām līdz 1290. gadam.
Attēlā: Atskaņu hronikas mūsdienu izdevums.
Hronika sarakstīta dzejas formā, tāpēc arī tās otrs nosaukums - "Rīmju hronika" (skat. attēlā uzrakstu vācu valodā). No Livonijas Atskaņu hronikas, kuras oriģināls līdz mūsdienām nav saglabājies, viduslaikos tika izdarīti daudzi noraksti.
Svarīgi!
Atskaņu hronika ir otrs nozīmīgākais vēstures avots par krusta kariem Baltijā.
Uzskata, ka no 1279. gada līdz 1290. gadam autors pats ir daudzu notikumu aculiecinieks, bet notikumus pirms tam - atstāstījis, izmantojot dažādus avotus. Šādas dzejā sarakstītas hronikas ordeņa pilīs tika lasītas priekšā ēdienreizēs ordeņbrāļiem (krustnešiem), lai vairotu viņu kaujas sparu; tieši šādam mērķim sarakstīta arī Atskaņu hronika.
Attēlā: Viduslaiku bruņinieku dzīru atdarinājums mūsdienās.
Salīdzinājumā ar Indriķa hroniku Atskaņu hronikā sniegto ziņu ticamība ir daudz zemāka:
- dažu notikumu apraksts neatbilst vēsturiskajai patiesībai;
- notikumu izklāstam trūkst hronoloģiskās secības, datējuma;
- hronikā minēti tikai trīs gadaskaitļi;
- autors daudz ko izdomājis, īpaši daudz leģendu ir hronikas pirmajā daļā;
- hronikā ir daudzi tēlaini kauju apraksti, lai uzmundrinātu ordeņa brāļus.
Attēlā: Hronikas vēstījums iedvesmojis arī mūsdienu māksliniekus - gleznā attēlota Saules kauja, par kuru vēsta Atskaņu hronika. Kaujā pie Saules žemaišu un zemgaļu apvienotie spēki sakāva vācu krustnešus.
Lai gan hronika pauž ordeņa krustnešu intereses, tās autors reizēm slavinājis arī vietējo tautu/ cilšu karavīru drošsirdību un cīņas māku.
Atskaņu hronikā ir stāstījums, kurš iedvesmojis Latvijas karoga tapšanu, - tur aprakstīts latgaļu karogs, kura krāsas un to izkārtojums izmantots karogā.
Attēlā: 20. gs. latviešu mākslinieks šādi attēlojis Atskaņu hronikā aprakstīto notikumu un latgaļu karogu.
Bet noteikti nav zināms, kādas krāsu proporcijas un sarkanās krāsas tonis bija senajam karogam.
Daļēji hronika balstīta arī uz pirmavotiem (izmantoti ordeņa mestru apraksti, kaujās kritušo bruņinieku saraksti un citi dokumenti no ordeņa arhīva).
Par 13. gs. otrās puses notikumiem, sevišķi - laiku no 1279. gada līdz 1290. gadam, kad autors pats bija daudzu attēloto notikumu aculiecinieks, ziņas jau ir samērā plašas un ticamas.
Hronikas sastādīšanas galvenais mērķis bija izcelt Zobenbrāļu un Vācu ordeņa lomu Livonijas valstu izveides laikā - 13. gadsimta garumā.
Attēlā: Karte ilustrē 13. gadsimta gaitā Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk - Livonijas ordeņa pakļautās zemes - Livoniju. (Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā.)
Svarīgi!
Hronikas sarakstīšanas laikā noslēdzas visas Latvijas teritorijas pilnīga iekļaušana Livonijā, 1290. gadā pakļaujot rietumzemgaļus, līdz ar to noslēdzot Livonijas faktisko izveidi
Hronika satur pamatā unikālas ziņas, kas fragmentāri un nevienmērīgi atspoguļojas citos tā laika dokumentos, tāpēc tā vērtējama kā nozīmīgs vēstures avots 13. gs. notikumu izpētē.
(Ar hronikas tekstu gan vācu, gan latviešu valodā vari iepazīties - skat. pēdējā saite.)