Lasi dialogu! Tajā viens teikums iemaldījies no cita teksta. Sameklē! Iezīmē to un iekopē atbildes lodziņā!
Reiz dzīvoja kāda sieva, kurai nebija bērnu. Viņa ļoti vēlējās mazu bērniņu, bet nezināja, kur tādu dabūt. Tad viņa aizgāja pie vecas burves un sacīja:
— Es tā ilgojos pēc maza bērniņa! Maksāšu tev, cik tu prasīsi, tikai pasaki man, kur tādu var dabūt.
— To es pateikšu par divpadsmit sudraba dālderiem, — burve atbildēja. — Te tev būs miežu grauds. Tas nav no tiem parastajiem miežiem, kuri aug tīrumā un kurus paber vistām. Ieliec to puķu podā, tad pēc negara laiciņa pieredzēsi lielus brīnumus!
Tā gailis sāka pīli visādi nerrot.
— Paldies, paldies, — sieva tencināja un iedeva burvei divpadsmit sudraba dālderus. Tad viņa steigšus devās uz mājām un iestādīja graudu puķu podā. Necik ilgi nebija jāgaida, kad tur izauga skaista puķe. Tā izskatījās pēc tulpes, bet zieda lapas bija cieši sakļautas.
— Es tā ilgojos pēc maza bērniņa! Maksāšu tev, cik tu prasīsi, tikai pasaki man, kur tādu var dabūt.
— To es pateikšu par divpadsmit sudraba dālderiem, — burve atbildēja. — Te tev būs miežu grauds. Tas nav no tiem parastajiem miežiem, kuri aug tīrumā un kurus paber vistām. Ieliec to puķu podā, tad pēc negara laiciņa pieredzēsi lielus brīnumus!
Tā gailis sāka pīli visādi nerrot.
— Paldies, paldies, — sieva tencināja un iedeva burvei divpadsmit sudraba dālderus. Tad viņa steigšus devās uz mājām un iestādīja graudu puķu podā. Necik ilgi nebija jāgaida, kad tur izauga skaista puķe. Tā izskatījās pēc tulpes, bet zieda lapas bija cieši sakļautas.
Liekais teikums ir:
Atsauce:
/Pēc H.K.Andersena/
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!
