Teorija

Vārdu un vārdu savienojumu īsināšanas metodes
Vārda beigu īsināšana
1. Saīsinājums ir pirmais burts, aiz kura liek punktu.
Piemērs:
sākums - s.; beigas - b.; laiks - l.
2. Vārdu īsina vismaz par trim burtiem, liekot aiz tiem punktu.
Piemērs:
autors - aut.; pasākums - pas.; izglītība - izgl.
3. Salikteņus īsina, izmantojot vārda beigu daļas īsināšanas metodi.
Piemērs:
gribasspēks - gribassp.; līdzautors - līdzaut.
Vārdu vidusdaļas īsināšana
Vārda vidusdaļā izlaiž atsevišķus burtus, biežāk patskaņus un divskaņus. Pēc saīsinājuma liek punktu.
Piemērs:
un tā tālāk - utt.; gadsimts - gs.
Vārdu savienojumu īsināšana
1. Vārdu savienojumos dažkārt īsina vārdus, kurus atsevišķi neīsina.
Piemērs:
īstais vārds - īst. v.; īstajā laikā - īst. l.
2. Īsinot vārdu savienojumus, visiem vārdiem jābūt tādā secībā, kādā tie doti neīsinātā veidā. Vārdu savienojumu saīsinājumos atstarpi saīsinājuma vidū neliek, ja kāds no vārdiem īsināts, atstājot tikai vienu burtu.
Piemērs:
pirms mūsu ēras - p.m.ē.
Atsauce:
Urbanoviča, Inta, Šūpola, Raita, Vanaga, Anita, Vanaga. Latviešu valoda 12. klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 2010.