Sociolingvisti ir konstatējuši, ka jaunieši ir tā sociālā grupa, kuras valoda no literārās valodas atšķiras visvairāk.
Pēc pētnieku domām, jauniešu grupu šobrīd veido 13 - 25 gadus veci cilvēki.
Šajā vecumā pats jaunietis vēlas būt jau pieaudzis un diezgan bieži sevi arī par tādu uzskata, taču vecāki un citi pieaugušie tā vienmēr nedomā.
Lai pierādītu un parādītu savu patstāvību, jaunieši izmanto dažādus līdzekļus.
Viens no tādiem līdzekļiem ir arī valoda.
- Saķīlēju savu ričuku pavasara sezonai.
- Es arī savējo tūlīt būšu satjūningojis. Varēsim laist kopā.
Svarīgi!
Atceries, kādi ir valodas uzdevumi: esamības atspoguļošana, izziņa, domāšana, saziņa, domu, jūtu un gribas izteikšana, saziņa un ietekmēšana!
Interese par jauniešu valodu ir bijusi vienmēr. Tā nav tikai mūsdienām raksturīga tendence, piemēram, Vācijā ir saglabājušies drukāti teksti (arī vārdnīcas), kuros fiksēti arī jauniešu lietotie vārdi. Tiek minēts, ka šāda - jauniešu izdomāta, uzlabota un no literārās valodas atšķirīga - valoda sākusi rasties jau 16. gadsimtā, proti, Reformācijas laikā.
Runājot par jauniešu valodu, tiek lietoti dažādi termini: žargons, slengs, sarunvaloda.
Žargons - valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji.
Slengs - īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji.
Sarunvaloda - valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Katram no tiem tiek pievienots klāt apzīmējums "jauniešu", taču - kā jau sākumā lasīji - jauniešu grupa ir ļoti plaša, un trīspadsmitgadīgam skolēnam ar divdesmitgadīgu studentu būs pamaz kopīgā.
1997. gadā starptautiskā konferencē Heidelbergā zinātnieki vienojās, ka
Par jauniešu valodu uzskatāma (galvenokārt) jauniešu mutvārdu saziņas forma, ko viņi lieto savstarpējā komunikācijā neformālās situācijās.
Valodnieki vēl turpina diskutēt, taču pilnīgi nepārprotami ir skaidrs, ka jauniešu valoda (lai kādu terminu arī izvēlētos) ir atšķirīga no literārās valodas.
