Teorija

- Ejam uz veici! Gribu jaunu klozi.
- Man nav mūda. Es nervēju pirms kontriķa.
- Moška pārcels?
- Nespīd.
 
Jauniešu valoda no literārās valodas visvairāk atšķiras leksikas un vārddarināšanas ziņā.
 
Leksika
Runātāja vārdu krājums norāda tā piederību konkrētai sociālajai grupai, vienlaikus tas ir arī piederības zīme šai sociālajai grupai, jo runāto var saprast tikai tie, kas pieder šim lokam.
Nevar gan teikt, ka visi jaunieši saprot visu jauniešu leksiku.
Tie, kas sērfo, nesapratīs tos, kas spēlē videospēles.
Liela daļa jauniešu leksikas ir aizguvumi (nevēlamie - barbarismi, vēlamie - svešvārdi) un vulgārismi, taču arī diezgan daudz jaunvārdu tapuši tieši jauniešu leksikā.
 
Vārddarināšana
Ir vairāki iemesli, kas jauniešiem liek darināt jaunus vārdus:
1) ir nepieciešami vārdi, kas apzīmē speficiskas parādības un ir nepieciešami sinonīmi valodā jau esošu vārdu aizstāšanai;
Piemērs:
beibe, bremze, koncis
2) no citām valodām aizgūtie vārdi tiek padarīti pieņemamāki, savā ziņā - latviskāki; šajā grupā bieži parādās anglicismi, kuriem tiek piešķirtas latviskas galotnes;
Piemērs:
filings, kūlīgs, vaibs
3) ir nepieciešami vārdi, kuriem jābūt kā konkrētās grupas piederības vārdiem un kas palīdz norobežoties no citām jauniešu grupām;
Piemērs:
bārbijas, fujaki, centriki
4) reizēm tā vienkārši ir valodas spēle.
 
Jauniešu jaunvārdu darināšanā bieži tiek izmantoti šādi vārddarināšanas līdzekļi:
- piedēkļi -en-, -iņ-, -uk-, -īt-, -īg-;
Piemērs:
dabene, prikoliņš, bračuks, ķinīts, čomīgs
- priedēkļi no-, iz-, at-, ie-, pa-, pie-;
Piemērs:
nodžumpīt, izručīt, atšūt, ierubīt, pačolīgi, pietusnīties
Mainība
- Pēteris brauc uz pāķiem!
- Saderam, ka memmītim kas atkal lēcies!
- Aizveries!
 
Izceltie vārdi ir zināmi teju katram jaunietim, bet tie nav radušies mūsdienās.
Šādi jaunieši runāja pirms vairāk nekā 50 gadiem.
Zentas Ērgles grāmatās, kas stāsta par bērniem un jauniešiem, atrodama arī tā laika jauniešu sarunvaloda.
 
Zenta_Ērgle.png
 
Lai arī daudzi valodnieki uzskata, ka nav nepieciešams īpaši pētīt jauniešu valodu, jo tā ļoti strauji mainās, tad gan pētījumi, gan daiļliteratūrā atrodamie piemēri liecina, ka daļa jauniešu leksikas saglabājas gadiem un gadu desmitiem.
 
Aprunājies ar mammu un tēti: pavaicā, kādus jauniešu sarunvalodas vārdus viņi lietoja toreiz, kad bija tavā vecumā!
Tu noteikti izdzirdēsi gan tādus, kurus pats šodien lieto, gan tādus, kurus nesapratīsi, jo tā vairs nav daļa no mūsdienu jauniešu leksikas.
 
Jauniešu valodas mainībai ir 3 iemesli:
1) jauniešu valodā visātrāk parādās tie vārdi, kas nepieciešami jaunu priekšmetu, jaunu parādību vai procesu apzīmēšanai;
2) viens no jauniešu leksikas uzdevumiem ir neļaut citiem saprast savu runāto; tas nozīmē, ka, tikīdz arī citi sāk lietot kādu vārdu, tā vietā ātri jāizdomā cits;
3) vēlme būt atšķirīgam no pieaugušo pasaules, arī valodas ziņā.
 
Atsauce:
Erntsone V., Tidriķe L. Jauniešu valoda. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 22. - 48.lpp.