Lai arī mēs visi runājam latviešu valodā, mūsu ikdienas valoda nav vienāda.
Katram no mums ir sava latviešu valoda.
Noklausies divas Kārļa Kazāka dziedātās dziesmas!
Klausoties seko līdzi subtitriem!
1. dziesma "Vuss ir izdzīdams"
2. dziesma "Lai laipe, kas māk"
Tu noteikti saklausīji un pamanīji, ka gan izruna, gan pieraksts, gan arī vārdi atšķiras.
Bet abas dziesmas ir latviešu valodā.
Tikai dziesma "Vuss ir izdzīdams" ir latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnē, savukārt dziesma "Lai laipe, kas māk" - latviešu valodas lībiskā dialekta Kurzemes tāmnieku izloksnē.
Daudzās valodās ir dialekti, kurus veido izloksnes.
Gan izloksnes, gan dialekti ir radušies dažādu vēsturisku apstākļu dēļ, un viens no tādiem ir arī šī dialekta runātāju atrašanās vienā teritorijā.
Latviešu valodā ir trīs dialekti: vidus dialekts, augšzemnieku dialekts un lībiskais dialekts.
Kā redzams kartē, tikai lībiskā dialekta teritorija ir dalīta, taču šāda situācija ir tikai šobrīd. Dialektu rašanās brīdī un to sākumposmā arī piekraste gar Jūrmalu un Rīgu bija lībiskā dialekta runātāju teritorija.
Dialekts - plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
Mūsu valodā atspoguļojas mūsu dzimums, vecums, reģionālā izcelsme, izglītība, profesija un pat brīvā laika pavadīšanas veids. Protams, ikdienā mēs par to nedomājam, taču sociolingvisti - zinātnieki, kas pēta valodas uzdevumus sabiedrībā un kā tie izpaužas realitātē - ir secinājuši, ka ikvienai sociālajai grupai ir sava valoda.
Sociolekts - valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšana).
Sociālajās zinībās noteikti esi mācījies, kas ir sociāla grupa. - Tā ir tava ģimene, tava klase vai tavi treniņa biedri. Katrai grupai ir kopīgas pazīmes, kas arī ir iemesls, kāpēc šī grupa vispār ir izveidojusies.
Kopīga šai grupai ir arī valoda, kas tiek izmantota saziņai, informācijas nodošanai, ietekmēšanai un citām valodas funkcijām.
Reizēm šī valoda ir ļoti tuva literārajai jeb standartvalodai, reizēm - pat ļoti atšķirīga.
B: Šodienas uzdevums: flīzējam ēkas fasādi no cokola līdz dzegai!
S: Vai stalažas ir atvestas?
B: Jā, vakardien supčiki atveda un izmeta pie stūra kopā ar štrumiem.
S: A maķiks pietiks?
B: Būs jāizvelk ar to, kas ir.
Cik daudz saprati no iepriekšējās sarunas? Noteikti ne pārāk daudz, un tā tam arī jābūt, jo šī saruna notiek būvlaukumā, kur sarunājas brigadieris un strādnieks, kas abi pieder vienai sociālajai grupai un viņi viens otru labi saprot, jo runā par savu profesionālo darbību.
Lai citi valodas lietotāji bez pārpratumiem un minējumiem saprastu viņu sarunu, tajā lietotie profesionālismi būtu jāaizstāj ar literārās valodas vārdiem.
B: Šodienas uzdevums: flīzējam ēkas fasādi no ēkas pamatiem līdz jumta sākumam!
S: Vai sastatnes ir atvestas?
B: Jā, vakardien mūsu apakšuzņēmēji atveda un izkrāva pie stūra kopā ar instrumentiem.
S: Vai materiāla pietiks?
B: Būs jāiztiek ar to, kas ir.
