Teorija

Mēs valodā itin bieži lietojam metaforas, reizēm pat to neapzinoties. Mūsu ikdienas valodā (jā, arī sarunvalodā) bieži tiek izmantoti dažādi tēlaini izteicieni.
Metafora - tēlains, pārnestā nozīmē lietots izteiciens.
Šaura taciņa mūs ieveda  privātmāju tīmeklī.
Tikai pēc laba brīža tikām cauri tukšo  ielu mudžeklim.
Okeāns  lejā  brāzās un  bēga no ļaudīm.
 
Metafora var būt gan viens vārds, gan arī vārdu savienojums vai pat teikuma daļa.
lauva (attiecinot to uz varonīgu cilvēku)
ledains skats
Pāri ļaudīm, namiem, ostia  ris//Sniega vēsais, bālais plīvuris
 
Ļoti bieži metaforas tiek veidotas uz teicienā ietverto parādību līdzības pamata, tāpēc tās var uzskatīt arī par slēptu salīdzinājumu un katru metaforu var pārveidot par salīdzinājumu.
Salīdzinājums
Metafora
mēness kā zelta santīmsmēness zelta santīms
 
Metafora ir tuva arī personifikācijai.
Personifikācija - nedzīvu priekšmetu vai dabas parādību atveidojums, kurā tās attēlotas kā personas.
Personifikācija ir pilnībā izveidots tēls, kuram piemīt šīs cilvēciskās īpašības, bet metaforā var tikt izmantota atsevišķa darbība, ko spēj veikt cilvēks, taču pilnībā tēls netiek izveidots.
Personifikācija
Metafora
Marijas iela
— mūžīgā tirgone —
saule vai mēness,
tu pārdod un pērc
visu,
sākot ar lūžņām
līdz dievišķai cilvēka miesai.
asfalts nometis no sevis sniega ādu
 
Atsauce:
Valeinis V. Ievads literatūrzinātnē. Rīga, Zvaigzne ABC, 2007, 102.-103.lpp.
Grāpis A. Literatūrteorija vidusskolām. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001, 150. - 152.lpp.
Pēc K. Ulbergas "Kariete uz Santjago"
Čaks.A. "Sniegs", "Vakars pilsētas nomalē", "Marijas iela"
https://enciklopedija.lv/skirklis/1759-metafora,-trops