28. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS 9. KLASEI
Informācijaziņas, dati, ko cilvēks vāc, apkopo, izplata un nodod cits citam
Šeit vari apskatīt vēl plašāku šī vārda skaidrojumu.
Tev šis temats nav svešs, vari šeit atkārtot par informāciju.
 
Veids, kā ziņas iegūt, kļūst arvien vienkāršāks un ātrāks, tāpēc informācijas pieejamība rada arī situācijas, kad informācijas ir pārāk daudz un nepieciešams to sagrupēt un apkopot.
 
Informāciju var iegūt dažādos veidos:
  • masu medijos,
Masu mediji — masu informācijas līdzekļi; tehniski palīglīdzekļi informācijas izplatīšanai starp cilvēkiem, galvenokārt radio, TV, kino un laikraksti.
  • internets — "Google" u.c. vietnes,
  • sociālie tīkli,
  • drukātie un digitālie preses izdevumi,
  • pajautāt kādam pieredzējušam ekspertam,
  • meklēt vēstures liecībās — foto, avīzes, vecāku cilvēku stāstos u.c.
 
Svarīgi zināt, kādu informāciju meklē un kritiski uzdot jautājumus:
  • Kādam mērķim ir šī informācija? (ziņo, reklamē, izklaidē u.c.)
  • Kāds ir publicēšanas laiks? (Vai nav veca ziņa.)
  • Vai ir ziņas par autoru?
  • Vai ir ziņas par ziņas publicētāju?
  • Vai fakti ir skaidri, konkrēti un par vienu un to pašu tēmu?
  • Vai šo informāciju var atrast un salīdzināt citos avotos?
    Svarīgi!
    Lai iegūtu pēc iespējas ticamāku informāciju, ir svarīgi salīdzināt dažādus avotus — gan pēc satura līdzīgus, bet pēc formas atšķirīgus tekstus, piemēram, intervija un anotācija, un video. Visos ir līdzīga informācija.
Pētījumi liecina, ka cilvēki aizvien vairāk uzmanības pievērš foto, video, grafiskajām zīmēm, īsam aprakstam vai tikai virsrakstam.
 
Vairāk par zīmēm un uzrakstiem apkārtējā vidē Tu mācījies 5. klasē. Atkārto!
 
Nereti informācija iedalās ticamā un viltus ziņās. Kā tās atšķirt, lasi vairāk šeit par informāciju un dezinformāciju.