Teorija

Lietvārdam ir divas dzimtes – vīriešu un sieviešu dzimte.
Lietvārdiem vīriešu dzimtē pamatformā ir galotnes:
 
-s, -š
-is
-us
suns
kalns
zieds
lācis
kūlis
kaķis
ledus
medus
lietus
 
Lietvārdiem sieviešu dzimtē pamatformā ir galotnes:
-a
-e
-s
māja
soļotāja
laka
egle
sēne
zemene
pils
govs
zivs
 
Vārdi tas, tā, tie, tās, viens, viena, vairāki, vairākas palīdz noteikt lietvārda dzimti un skaitli. 
 
Ir daži lietvārdi, kuri derīgi gan vīriešu dzimtei, gan sieviešu dzimtei. Šos lietvārdus sauc par kopdzimtes lietvārdiem. Tie parasti beidzas ar galotni -a vai -e:
nepraša, tiepša, auša, pļāpa.
Par kopdzimtes lietvārdiem pieder arī daudzi no sieviešu dzimtes lietvārdiem radušies uzvārdi ar galotnēm -a un -e:
Oskars Apse, Juris Krūze, Aivars Lapsa
Lietvārdiem ir divi skaitļi: vienskaitlis un daudzskaitlis.
vienskaitlis
daudzskaitlis
lelle.jpg
viena lelle
lelle.jpglelle.jpg
divas lelles
zirgs.jpg
viens zirgs
zirgs.jpgzirgs.jpg
divi zirgi
 
Tādus lietvārdus, kurus lieto tikai vienskaitlī, sauc par vienskaitliniekiem, bet tādus, kurus lieto tikai daudzskaitlī, sauc par daudzskaitliniekiem.
 
vienskaitlinieki
daudzskaitlinieki
laime
nauda
dejošana
sarma
bikses
šķēres
durvis
ļaudis
 
Lietvārdi vienskaitlī un daudzskaitlī atbild uz jautājumiem kas? kā? kam? ko? ar ko? kur?.
 
Atsauce:
Gita Andersone, Māra Filatovs, Ārija Ptičkina. Zīle. Valodas gudrību grāmata 4.klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. - 216 lpp.
Sandra Zusina, Diāna Laiveniece. Valodas pasaule. Latviešu valoda 4.klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. - 139 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 12.- 14.lpp.