Lasi dialogu! Tajā viens teikums iemaldījies no cita teksta. Sameklē! Iezīmē to un iekopē atbildes lodziņā!
Lapsa noglauda ūsas, piegludināja balto krūti un gāja klāt stārķim.
— Labdien, stārķīt! Laimīgas medības!
— Paldies, — stārķis pieklājīgi atbildēja un norija vardi.
— Man tādas bēdas, tādas bēdas, kaimiņ, ka ne izteikt! — Lapsa noslaucīja asaras.
— Ej nu? Kas tad tev par bēdām? — stārķis prasīja.
— Dikti gribējās redzēt, kā pasaule no augšas izskatās. Visus putnus apstaigāju, bet neviens nevarēja mani pacelt gaisā.
— Ko tu saki? Vai tad ērglis arī nevarēja? — stārķis brīnījās.
— Līdz kārklu galiem, ne augstāk. Tā man savs mūžiņš būs jānodzīvo, pasauli neredzējušai, — lapsa raudāja.
— Žēl gan, — stārķis teica, jo viņam bija laba sirds.
Mazā Gerda sabijās un sāka raudāt.
— Labdien, stārķīt! Laimīgas medības!
— Paldies, — stārķis pieklājīgi atbildēja un norija vardi.
— Man tādas bēdas, tādas bēdas, kaimiņ, ka ne izteikt! — Lapsa noslaucīja asaras.
— Ej nu? Kas tad tev par bēdām? — stārķis prasīja.
— Dikti gribējās redzēt, kā pasaule no augšas izskatās. Visus putnus apstaigāju, bet neviens nevarēja mani pacelt gaisā.
— Ko tu saki? Vai tad ērglis arī nevarēja? — stārķis brīnījās.
— Līdz kārklu galiem, ne augstāk. Tā man savs mūžiņš būs jānodzīvo, pasauli neredzējušai, — lapsa raudāja.
— Žēl gan, — stārķis teica, jo viņam bija laba sirds.
Mazā Gerda sabijās un sāka raudāt.
Liekais teikums ir:
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!
