Rindkopa ir teksta rindu kopums, kurā ir pausta patstāvīga, vienota doma. Arī viens teikums var veidot rindkopu. Rindkopu sāk ar atkāpi – brīvu vietu pirms teikuma pirmā vārda. 
Piemērs:
      Klusums ārā ir lielāks pieņēmies un katra mazākā skaņa ir dzirdama.
      Vakara pusē vēl dzeltensarkans loks ir pār mežu, bet lejā gar upi, cik var saredzēt, viegla migla sacēlusies. Vēsa un viegla, — tagad pavasarī tā nekad nav biezāka...
      Mājās, kuras pāri verstis aiz kalna, runā ļaudis, bet skaņas atnāk tik nedalītas, it kā būtu izteiktas tepat aiz sētas. Ja klausītos, vārdus varētu sadzirdēt.
      Varžu kurkšana ir skaļāka un zemesvēzis urbj kā ar vārpstu, gari un trīsoši. Viņš dzied tik tuvu, ka liekas tepat dārza malā. Es pieeju tur — viņš urbj pavisam citā pusē.
(Šajā teksta fragmentā ir četras rindkopas. Autors apraksta vakarā dzirdamās skaņas un izmaiņas dabā.)
Rakstot tekstu (domrakstu, aprakstu utt.), pieņemts katru jaunu domu sākt citā rindkopā. Rindkopu skaits parasti sakrīt ar domraksta, apraksta vai vēstījuma plāna punktu skaitu.
Teksta sadalījums rindkopās padara to vieglāk uztveramu. Arī datorrakstā jāievēro teksta dalījums rindkopās.