Vietvārds (toponīms) - īpašvārds, ar kuru tiek apzīmēts ģeogrāfisks objekts. Vietvārdi nosauc mājas, apdzīvotas vietas, apkaimes, dabas veidojumus (upes, ezerus, kalnus u. c.). Vietvārdi var būt arī salikti nosaukumi - sastāvēt no vairākiem vārdiem.
Piemērs:
Latvija, Kuldīga, Andrupene, Gauja, Mēmele, Ežezers, Gaiziņš, "Ceriņi".
Salikti nosaukumi: Strupā iela, Gūtmaņa ala, Raiņa bulvāris, Rugāju pagasts, Rāznas ezers.
Latviešu valodā ir ļoti sazarota vietvārdu sistēma – mūsu senči gribējuši nosaukt īpašā vārdā ne tikai vietas, kur dzīvojuši, upes un ezerus, bet arī taciņas, tērcītes, grāvjus un pat atsevišķus kokus.
Pēc ģeogrāfiskā objekta kategorijas toponīmus dala vairākās apakškategorijās:
- āru vārdi (fizioģeogrāfisku objektu nosaukumi);
Piemērs:
Zilais Kalns, Vilku grava, Kamparkalns, Gūtmaņa ala.
- hidronīmi (ūdens objektu vārdi);
Piemērs:
Venta, Dubna, Alauksts, Abava.
- oikonīmi (apdzīvotu vietu nosaukumi);
Piemērs:
Barkava, Baltinava, Padure, Ezere.
- urbanonīmi (pilsētu vārdi un pilsētas objektu nosaukumi).
Piemērs:
Rīga, Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils.
Pastāv vēl vairāki īpaši vietvārdu termini, kurus ikdienā izmanto pētnieki.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) ir izveidojusi Vietvārdu datubāzi. Vietvārdu datubāzē tiek ievadītas, uzturētas un aktualizētas ziņas par vietvārdiem (ģeogrāfiskajiem nosaukumiem jeb toponīmiem) un tiem atbilstošajiem ģeogrāfiskajiem objektiem – gan dabas objektiem, gan cilvēku veidotiem.
Vietvārdu datubāzes publiskās versijas 8. izdevumā iekļauts vairāk, nekā 110,6 tūkstoši ierakstu par Latvijas Republikas teritoriju.
Meklēt un pētīt vietvārdus vari te: Vietvārdu datubāze.
