Eksperimentos ar elektroskopiem var pierādīt, ka elektriskie lādiņi var pārvietoties pa vadītāju no viena ķermeņa uz otru. Šī lādiņa pārvietošanās vadītājā tiek definēta par elektrisko strāvu:
Elektriskā strāva ir lādētu daļiņu virzīta kustība.
(kustība elektriskā lauka ietekmē noteiktā virzienā)
Elektrisko strāvu var veidot:
- metālos - negatīvi lādētas daļiņas - brīvie elektroni
- elektrolītos (bāzu, skābju un sāļu šķīdumi ūdenī) - pozitīvi un negatīvi joni.
Ja vadītājā nav elektriskā lauka, tad brīvo elektronu kustība ir haotiska un elektriskās strāvas nav:
Ja vadītājā rada elektrisko lauku, tad tas iedarbojas uz brīvajiem elektroniem un rada virzītu to kustību - elektrisko strāvu:
Ja elektrolītā nav elektriskā lauka, tad pozitīvo un negatīvo jonu kustība ir haotiska un elektriskās strāvas nav:
Ja elektrolītā rada elektrisko lauku, tad pozitīvie un negatīvie joni tiek virzīti pretējos virzienos atbilstoši elektriskā lauka iedarbībai uz lādiņiem. Elektrolītā plūstošā strāva ir vienāda ar pozitīvo un negatīvo jonu radīto strāvu summu.
Par elektriskās strāvas plūšanas virzienu pieņemts pozitīvo daļiņu kustības virziens - tātad pretēji elektronu kustības virzienam.
Elektrisko strāvu, kas visu laiku plūst vienā virzienā sauc par līdzstrāvu (baterijas, akumulatori).
Elektrisko strāvu, kuras plūšanas virziens un stiprums periodiski mainās, sauc par maiņstrāvu (sadzīves elektrotīkls). Lai vadītājā iegūtu un uzturētu elektrisko strāvu, starp vadītāja galiem jānodrošina elektriskais lauks. Šo uzdevumu izpilda strāvas avoti.