4. Svārstību veidi. Rezonanse

Visām reālām svārstību sistēmām piemīt pretestība (berze). Lai to pārvarētu jāpatērē enerģija, kas sākumā piešķirta svārsta sistēmai. Tādēļ pilnā mehāniskā enerģija arvien vairāk samazinās. Mazāka kļūst arī svārstību amplitūda, līdz svārstības izbeidzas. Šādas svārstības sauc par rimstošām svārstībām.

Ir divu veidu mehāniskās svārstības:

Brīvo svārstību piemēri:
a) pie atsperes piestiprināta ķermeņa svārstības (atsperes svārsts)
b) diegā pakārta ķermeņa (svārsta) svārstības

Tas nozīmē, ka svārstību sistēma no ārienes saņem enerģiju. Daļa šīs enerģijas pārvēršas svārstību enerģijā, bet daļa - siltumā.

Tā, piemēram, šūpojoties šūpolēs, labi zināms, kurā brīdī jāieliecas atvēzienam, lai svārstību amplitūda ar katru vēzienu pieaugtu.
Līdzīgi rezonanse darbojas arī citos piemēros. Rezonanse var būt ļoti nevēlama parādība. Gadījumos, kad nelieli, bet ritmiski spēki (vēja brāzmas, cilvēku grupas ritmiska soļošana) iesvārsta tiltus, transportlīdzekļus, dažādas konstrukcijas, var rasties rezonanse un izraisīt šo objektu sagrūšanu.