Teorija

Visām reālām svārstību sistēmām piemīt pretestība (berze). Lai to pārvarētu jāpatērē enerģija, kas sākumā piešķirta svārsta sistēmai. Tādēļ pilnā mehāniskā enerģija arvien vairāk samazinās. Mazāka kļūst arī svārstību amplitūda, līdz svārstības izbeidzas. Šādas svārstības sauc par rimstošām svārstībām.

unnamed.gif unnamed.png
Ir divu veidu mehāniskās svārstības:
Brīvās svārstības - svārstības, kuras sistēmā rodas iekšējo spēku iedarbībā pēc tam, kad tā tiek izvirzīta no līdzsvara stāvokļa
Brīvo svārstību piemēri:
a) pie atsperes piestiprināta ķermeņa svārstības (atsperes svārsts),
b) diegā pakārta ķermeņa (svārsta) svārstības.
 
Brīvās svārstības vienmēr ir rimstošas un neharmoniskas.
Uzspiestās svārstības - svārstības, kas norisinās periodiski mainīga ārējā spēka iedarbībā
Tas nozīmē, ka svārstību sistēma no ārienes saņem enerģiju. Daļa šīs enerģijas pārvēršas svārstību enerģijā, bet daļa - siltumā.

image133.gif
 
Uzspiestās svārstības ir nerimstošas. Dažreiz uzspiestās svārstības ir harmoniskas.
 
harmoniskas.png
 
Svārstības izraisa atgriezējspēks \(F\), kuru var redzēt animācijā.
 
tumblr_mj8x02MCSe1reukmdo2_500.gifimage007.gif
 
Atgriezējspēkam \(F\) maksimālā vērtība piemīt punktos ar vislielāko novirzi.
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_10/index.html
P.Puķītis, V.Branka, V.Gaumigs, Fizika vidusskolai, konspektīvs izklāsts, 2007
E.Šilters, V.Reguts, A.Cābelis , Fizika 10.klasei, 2004