Atsperes svārstu veido nekustīgi nostiprināta atspere, kurai ir pielikts ķermenis. Sākumā atsperē iekārtais ķermenis atrodas miera stāvoklī. Lai sāktos svārstības, kādam ārējam spēkam iekārtais ķermenis jāpavelk, piemēram, uz leju. Ja izvirzām ķermeni no līdzsvara stāvokļa un palaižam vaļā, tad notiek brīvās svārstības.
Atsperes svārsta svārstību periods ir atkarīgs no atsvara masas, \(m\) un atsperes vai auklas stinguma koeficienta, \(k\).
 
Jo smagāks atsvars, jo lēnāk tas svārstās, un otrādi. Atsperes svārsta periodu aprēķina pēc formulas:
 
T=2πmk, kur
\(T\) - atsperes svārsta periods, \(s\)
π - matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir \(3,14\)
\(m\) - ķermeņa masa, \(kg\)
\(k\) - atsperes stinguma koeficients, \(N/m\).
 
Simple_harmonic_oscillator.gif
Svarīgi!
Atsperes svārsta perioda mērvienība SI sistēmā ir sekunde \((s)\).
Atsperes vai auklas stinguma koeficients \(k\) atrodams pēc Huka likuma: 
Fel=kΔx, kur
\(F_{el}\) – elastības spēka modulis,
\(Δx\) – atsperes pagarinājums vai saīsinājums,
\(k\) – atsperes stinguma koeficientu.
 
2 (1).svg
Svarīgi!
Stinguma koeficienta SI mērvienība ir ņūtons uz metru (\(N/m\)).