Teorija

Ja, mērot strāvas stiprumu rezistora ķēdē ar sensoru 1 sekundē, iegūti šādi rezultāti:
 
tab11.png
 
Aprēķinam vidējo aritmētisko vērtību:
 
(0,447+0,455+0,461+0,459+0,454+0,456+0,448+0,457+0,448+0,451)10 = 0,454 \(A\)
 
Aprēķinām gadījuma noviržu kvadrātu summu:
 
((ΔIgad)2) = (49+1+49+25+0+4+36+9+36+9) ·106= 218 ·106 A2
 
Strāvas stipruma absolūto aprēķinam pēc formulas ΔI=k(ΔIgad)2n(n1), kur \(k\) — Stjūdenta koeficients un \(n\) — mērījumu skaits.
 
Stjūdenta koeficients ir atkarīgs no mērījumu skaita un ticamības varbūtības (sk.tabulas fragmentā).
 
tab22.PNG
 
Aprēķinam strāvas stipruma absolūto kļūdu, ja ticamības varbūtība ir 90%
 
ΔI=k(ΔIgad)2n(n1) = 1,333 ·218 ·10610 ·(101) = 0,002 \(A\)
 
Tātad, mērījuma rezultāts \(I\)\(= (\)0,454±0,002\()\)\(A\) un strāvas stipruma patiesās vērtības intervāls ir \([\)\(0,452; 0,456]\)\(A\). Tas nozīmē, ka, mērot strāvas stiprumu 100 reizes, 90 gadījumos iegūst strāvas stipruma vērtību, kas atrodas \([\)\(0,452: 0,456]\) intervālā.
 
Ticamības varbūtībai 95% atbilst absolūtā kļūda 2,262 ·218 ·10610 ·(101) = 0,004 \(A\) un patiesās vērtības intervāls \([\)\(0,450; 0,458]\). Mērot strāvas stiprumu 100 reizes, strāvas stipruma vērtība 95 reizes atradīsies šajā intervālā.
 
Ticamības varbūtībai 99% atbilst absolūtā kļūda 3,25 ·218 ·10610 ·(101) = 0,005 \(A\). No 100 mērījumiem 99 reizes strāvas stipruma vērtība būs intervālā \([\)\(0,449; 0,459]\).