Teorija

Svarīgi!
Strāvas avotam vienmēr piemīt enerģija.
Ja noslēgt elektrisko ķēdi ar slēdzi, tad rodas elektriskais lauks, kas izraisa brīvo lādiņnesēju virzīto kustību, t.i. ķēdē plūst elektriskā strāva. Pārvietojot lādiņnesējus, elektriskais lauks veic darbu.
Šo darbu bieži sauc par elektriskās strāvas darbu un aprēķina pēc formulas:
 
A = IUΔt , kur
 
\(I\) — elektriskās strāvas stiprums, \(A\) (ampērs)
\(U\) — spriegums, \(V\) (volts)
\(Δt\) — laiks, \(s\) (sekunde)
 
Strāvas paveikto darbu laika vienībā raksturo elektriskā jauda.
Elektrisko jaudu aprēķina pēc formulas:
 
P=AΔt, kur
\(A\) — elektriskās strāvas darbs, \(J\) (džouls)
\(P\) — elektriskā jauda, \(W\) (vats)
\(Δt\) — laiks, \(s\) (sekunde)
 
Elektriskās jaudas mērīšanai izmanto vatmetrus:
 
Jaudas_mer.png
 
Patērēto elektroenerģiju izsaka vatsekundēs:
\(1 W·s = 1 J \)
 
Sadzīvē parasti lieto kilovatstundu: (1 kW·h = 1000 W· 3600 s = 36· 105 W·s). un mērīšanai izmanto elektroenerģijas skaitītājus:
 
 skait-3510126-500x500.gif
 
No formulas A = IUΔt  un P=AΔt iegūst formulu P=IU, kuru arī var izmantot strāvas jaudas aprēķināšanai.
 
Visiem vadītājiem piemīt elektriskā pretestība, tāpēc elektriskā strāva izraisa vadītāju sasilšanu. Strāvas radītais siltuma daudzums var būt gan lietderīgs (piemēram, elektriskā tējkanna), gan nelietderīgs (piemēram, instalācijas vadu pārkaršana).
Siltuma daudzumu, kas izdalās vadītājā nosaka pēc Džoula – Lenca likuma:
  
Q=I2Rt, kur
 
\(Q\) — siltuma daudzums, \(J\)
\(I\) — strāvas stiprums, \(A\)
\(R\) — pretestība, Ω
\(t\) — laiks, \(s\)