Teorija

Ekosistēma veidojas no dzīvajām būtnēm un dažādiem nedzīvās dabas apstākļiem, kuras atrodas kādā noteiktā teritorijā. Dzīvās būtnes ekosistēmās ir augi un dzīvnieki. Pētnieki izšķir dažādas pazīmes, kas liecina par to, ka organisms ir dzīvs. Kā viena no pamata dzīvības pazīmēs ir barības vielu uzņemšana.
Augi un dzīvnieki barības vielas uzņem dažādi.
 
Augu barošanās
 
Augi barības vielas ražo paši vai uzņem caur sakņu sistēmu papildus barības vielas jeb mēslojumu.
Augi ir vienīgie dzīvie organismi uz Zemes, kas paši spēj veidot barības vielas, izmantojot saules enerģiju. Tas notiek Saules gaismā augu zaļajās daļās, visbiežāk - lapās. Izveidotās barības vielas tiek uzglabātas visās auga daļās.
 
Fotosintēzes process.png
Augu barošanās process ir iekļauts fotosintēzes procesā.
Augi no gaisa ar lapām uzņem ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu), bet ar saknēm un lapām ūdeni. Izmantojot Saules enerģiju, lapās notiek sarežģītas ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā veidojas barības vielas, kā arī skābeklis.
Augi atšķirībā no dzīvniekiem spēj augt visa mūža garumā, jo tie uzkrāj izveidotās barības vielas un izmanto tikai tad, kad ir nepieciešams.
shutterstock1802318608.jpg
Koks, kurš iestādīts konkrētā vietā turpina augt visu savu mūžu, atbilstoši ekosistēmā esošajiem apstākļiem. Augšanas process ir nepārtraukts.
 
Dzīvnieku barošanās
 
Dzīvnieki, tāpat kā augi un cilvēki, pārtiek no barības vielām. Barības vielas nepieciešams uzņemt, lai nodrošinātu organisma nepārtrauktu darbību.
 
Dzīvniekus iedala 3 lielās grupās pēc tā, ar ko dzīvnieki barojas.
Dzīvnieki var būt: augēdāji, gaļēdāji un visēdāji.
Dzīvniekus, kuri pārtiek no augiem, sauc par augēdājiem.
shutterstock_215859100.jpg shutterstock_639708628.jpg shutterstock_282572909.jpg shutterstock_1166918596.jpg
 
Augēdāji ir: brieži, govis, aitas, zirgi, stirnas, gulbji, tauriņi, ziloņi, žirafes, gazeles u.c.
 
Ja nebūtu dzīvnieki, kuri pārtiek no augiem, augu augšanu būtu daudz grūtāk kontrolēt. Šādos apstākļos nebūtu iespējams pastāvēt dažādām ekosistēmām, piemēram, pļavai.
Dzīvniekus, kuri pārtiek no citiem dzīvniekiem, sauc par gaļēdājiem.
 shutterstock_1318866440.jpg shutterstock_1211518258.jpg shutterstock_569956249.jpg shutterstock_1760782046.jpg
 
Gaļēdāji ir: vilki, lapsas, lauvas, tīģeri, zalkši, ķirzakas, pingvīni, haizivis u.c.
Dzīvniekus, kuri pārtiek gan no augiem, gan dzīvniekiem, sauc par visēdājiem.
shutterstock_1598646307.jpg shutterstock_16665547.jpg shutterstock_734176726.jpg shutterstock_647021491.jpg
 
Visēdāji ir: mežacūkas, lāči, vārnas, kraukļi, āpši, suņi u.c.
Ja ekosistēmas apstākļi ir stabili, tad augu, zālēdāju un gaļēdāju skaits ir tādā līdzsvarā, ka visiem pietiek ēdamā.