Iežu apvalks un Zemes virsma nav līdzena un gluda. Gan lielāki, gan mazāki nelīdzenumi padara Zemes virsmu atšķirīgu un to veido gan augstāki kalni, gan zemākas ieplakas.
Galvenās Zemes virsmas formas ir kalni un līdzenumi.
Kalni ir augstākā reljefa forma, kas parasti ir vairākus simtus un pat tūkstošus metru augsti. Piemēram, pasaules augstākā virsotne Everests ir 8848 m augsts, mērot no jūras līmeņa.
Par kalnu parasti sauc tās Zemes virsmas formas, kas ir virs 500 m. Tieši tāpēc Latvijas augstākās virsotnes būtu jādēvē par pauguriem.
1. Kalnus iedala pēc to augstuma – zemi, vidēji un augstie kalni.
2. Kalnus iedala pēc to izskata – jauni un veci kalni.
Tā kā kalni ir veidojušies Zemes virsmas kustības un pārveidošanās procesā, tad pēc to izskata var noteikt vai kalni ir salīdzinoši jauni vai veci. Ja kalnu virsotnes ir smailas un nogāzes stāvas, tad kalni ir jaunāki. Vēja un lietus rezultātā, ar laiku stāvās virsotnes tiek nodeldētas, tāpēc vecāki kalni parasti ir ar lēzenām nogāzēm un noapaļotām virsotnēm. Salīdzini attēlus!
Ja teritorija ir plaša, līdzena un bez izteiktiem paaugstinājumiem, to sauc par līdzenumu. Arī Latvija atrodas līdzenumā.
Līdzenums - plaša un līdzena zemes virsas daļa.
Atceries, ka reljefs ir zemes virsmas nelīdzenumi, kas atšķiras pēc augstuma un tam ir dažādas formas. Attēlā var vēlreiz aplūkot dažādās Zemes virsmas atšķirības.
