Zemes virsmu veido ieži, kas sastāv no dažādiem minerāliem, un tās ir dabīgas vielas, ar noteiktu sastāvu, formu un izskatu.
Ieži - Zemes garozas minerālu slānis.
Iežus iedala lielākās grupās pēc to veidošanās procesa, kā arī tie var būt ļoti cieti, piemēram, laukakmeņi, gan arī irdeni kā smiltis. Latvijā raksturīgie ieži ir smilts un grants, māls, kaļķakmens, ģipšakmens, dolomīts un citi. Liela daļa iežu, piemēram, laukakmeņi, Latvijā ir nokļuvuši, kūstot ledājiem un tiem nesot līdzi iežu daļas.
Smilts  | Māls  |
Kaļķakmens  | Ģipšakmens  |
Dolomīts  | Laukakmeņi  |
Iežiem un to daļiņām sadrūpot, veidojas augsne. Parasti augsnes pamatu veido smiltis, kas sajaukušās ar mālu, bet pēc tam uz šīs iežu masas sāk augt augi. Vēlāk, augiem atmirstot, tie sadalās jeb satrūd un veido trūdvielas, kas bagātina augsni un padara to auglīgāku.
Augsne - auglīgā zemes virskārta.
Iežu un minerālu noteikšana
Ieži parasti tiek atšķirti pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc izskata un krāsas, vai plastiskuma un minerālu daļiņu izmēra. Svarīga īpašība ir cietība, ko nosaka, iežus un minerālus skrāpējot. Skrāpējot ar adatu vai naglu, varētu novērot, ka citā iezī ir viegli ievilkt skrambu, bet citā tas var neizdoties. Piemēram, ja iezī var ieskrāpēt ar nagu, tad tas ir salīdzinoši mīksts, bet ja ar kādu cietāku priekšmetu, piemēram, stiklu, tad tas ir daudz cietāks.
Ir īpaša cietības skala, kurā ir izvietoti desmit minerāli cietības pieaugšanas secībā, sākot ar talku un beidzot ar dimantu. Tātad, talks un ģipsis ir mazāk cieti minerāli, bet dimants būs viscietākais.
