Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenumā un zemes virsma mūsu valsts teritorijā ir salīdzinoši līdzena. Pie mums ir tikai nelieli Zemes virsas pacēlumi un ieliekumi – pauguri, kāpas, kraujas, gravas, upju ielejas.
Zemes virsmas formas | Attēls |
Paugurs – Zemes virsmas izliekumi, kas paceļas augstāk nekā pārējā apkārtne. |  |
Kāpa – vēja sanests smilšu paugurs vai valnis, parasti jūras piekrastē. |  |
Krauja – vertikāla un ļoti slīpa nogāze. |  |
Grava – tekošu ūdeņu izveidots padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm. |  |
Ieleja – padziļinājums zemes virsmā, pa kuru iepriekš ir tecējusi upe. |  |
Latvijā nav augstu kalnu, bet tomēr ir vairāki pauguri. Zemes virsmas nelīdzenumi Latvijā tiek iedalīti augstienēs un zemienēs.
Augstiene – zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā — par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
Svarīgi!
Latvijas augstiene ir Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene, Idumejas augstiene.
Zemiene – līdzenums, kas atrodas ne augstāk par 200 m (Latvijā par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
Svarīgi!
Zemienes Latvijā ir Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene, Ziemeļvidzemes zemiene un Austrumlatvijas zemiene.
Apskati Latvijas augstienes un zemienes kartē! Atceries, ka augstienes apzīmē dzeltenīgi brūnos toņos, bet zemienes zaļos. Jo tumšāka zaļā krāsa, jo zemāka vieta, bet jo tumšāki dzeltenbrūnie toņi, jo reljefs ir augstāks. Augstienēs ir atzīmēti arī augstāki punkti jeb pauguri.
Latvijas augstākā virsotne ir Gaiziņkalns, kas atrodas Vidzemes augstienē. Tā augstums ir 312 metri virs jūras līmeņa, bet piemēram Latgales augstienē lielākais paugurs ir Lielais Liepu kalns. Tabulā var apskatīt augstieņu nosaukumus, augstākās virsotnes un augstumu metros virs jūras līmeņa.
Augstiene | Augstākā virsotne | Augstums (m vjl.) |
Vidzemes | Gaiziņkalns | 312 |
Latgales | Lielais Liepu kalns | 289 |
Alūksnes | Dēliņkalns | 271 |
Augšzemes | Egļu kalns | 220 |
Rietumkursas | Krievukalns | 189 |
Ziemeļkursas | Kamparkalns | 174 |
Austrumkursas | Ķīķeru kalns | 153 |
Pauguri ir zemes virsmas izliekumi, kas paceļas augstāk nekā pārējā apkārtne, un tiem ir noteikta uzbūve.
Virsotne ir pats augstākais paugura punkts. No virsotnes paveras plašāks skats uz apkārtni. Slīpumu no virsotnes sauc par nogāzi. Tā var būt gan stāvāka, gan lēzenāka. Uzkāpt paugura virsotnē pa stāvāku nogāzi būs daudz grūtāk, nekā pa lēzenu nogāzi. Starp nogāzi un pārējo teritoriju atrodas paugura pakāje vai piekāje.
