Noteikti esi ievērojis, ka ikdienā ar vielām var notikt dažādas izmaiņas. Tās sauc par vielu pārvērtībām.
Šīm pārvērtībām vienmēr ir kāds cēlonis jeb iemesls, kāpēc tās notiek. Dažas pārvērtības ir saistītas ar formas, izmēra vai stāvokļa maiņu, bet citās pārvērtības var būt sarežģītākas un tajās veidojas jaunas vielas. Piemēram, ja kūst saldējums, tad mainās tā stāvoklis no cieta uz šķidru. Ābola pūšanā notiek pārvērtība, kurā rodas jaunas vielas.
Ja tiek sagriezta papīra lapa, saskaldīta malka vai nogriezts gabaliņš no tortes, tad var teikt, ka tiek izmainīta forma un notiek pārvērtības.
Forma var mainīties, ja viela tiek sasmalcināta, sagriezta vai saspiesta. Attēlos redzamas pārvērtības - piparu samalšana un zaļumu sasmalcināšana saspiežot.
Vielu pārvērtības notiek arī temperatūras ietekmē, kā rezultātā var izmainīties to stāvoklis. Piemēram, paaugstinoties temperatūrai kūst šokolāde, bet paliekot aukstākam sacietē. Metāli tiek karsēti, lai varētu izveidot vēlamās formas. Vārot ūdeni katlā var novērot ūdens iztvaikošanu. Tātad arī karsējot vai atdzesējot dažādas vielas, notiek pārvērtības.
Ja tiek aizdedzināts sērkociņš, koka skals vai svece, notiek pārvērtība, jo rodas jaunas vielas, piemēram, izdalās ogļskābā gāze.
Ja, sajaucot divas vai vairākas vielas kopā, notiek izmaiņas un šīs vielas nav iespējams atdalīt, tad arī ir notikusi pārvērtība. Piemēram, sajaucot dzeramo sodu un etiķskābi, var novērot gāzes burbulīšu izdalīšanos, kas pierāda, ka radusies jauna viela.
