1. Kas ir vielas un kādas ir to īpašības?

Mums visapkārt ir daudz dažādu ķermeņu, kas veidoti no vielām, bet vielas sastāv no vēl sīkākām daļiņām. Vielas, veidojot kādu ķermeni, ieņem noteiktu formu, tāpēc ķermeņiem ir raksturīga forma, kā arī tiem var noteikt masu un tilpumu. Piemēram, monēta ir ķermenis, kas ir veidots no vielas - īpaša metāla - vara, bet ķermenis - ledus gabaliņš sastāv no vielas - ūdens.

 

 

Pavēro vidi sev apkārt! Tu noteikti vari ieraudzīt vairākas vielas, kas veido apkārtējo pasauli. Piemēram, virtuvē atrodamais cukurs, sāls un soda ir vielas. Tāpat arī laukā esošās smiltis, dolomīts, ģipsis vai skābeklis un ogļskābā gāze gaisā, arī ir vielas.

 

  

Ūdens ir šķidrs, bet tam nokļūstot zemākā temperatūrā, notiek sacietēšanas jeb sasalšanas process, kurā ūdens pārvēršas par cietu ledu. Ja ir liels karstums un ūdens sāk vārīties, tad var novērot iztvaikošanu - ūdens pārvēršanos par gāzi. Ja viela no gāzveida stāvokļa pārvēršas par šķidru, to sauc par kondensāciju.

 

 

Apskati tabulā vielu un maisījumu stāvokļu piemērus.

 

 

Vielām ir noteiktas īpašības, kas ļauj tās atpazīt un lietderīgi izmantot. Apskati attēlus ar 3 dažādām vielām. Vai vari tās atpazīt?

 

  

 

Galvenās īpašības, pēc kurām var raksturot vielas, ir stāvoklis (ciets, šķidrs vai gāzveida), krāsa un smarža. Piemēram, attēlos redzamās vielas ir cietas un vienādā krāsā - baltas, tomēr ieskatoties var pamanīt atšķirības vielu daļiņu lielumā, kā arī spīdumā. Pasmaržojot un garšojot vielas, tās varētu atšķirt vēl labāk. Rūpīgi nosakot vielu īpašības, var atpazīt, ka attēlos redzams cukurs, sāls un soda.

Citi vielu īpašību piemēri apskatāmi zemāk attēlā.

 

 

Lai noteiktu vai viela sajaucas ar ūdeni, vislabāk to pārbaudīt praktiski, bet tabulā var apskatīt dažus piemērus.