Proporcija mākslā – attiecība, mākslas darba elementu savstarpējais samērs. Tulkojumā no latīņu valodas vārds proportio nozīmē samērs, attiecība, proporcija.
Pētījumi un teorētisko nosacījumu izveide sākās antīkajā mākslā (Senās Grieķijas un Senās Romas mākslā). Argosas tēlnieks Polikleits (5. gadsimts pirms mūsu ēras) izveidoja īpašu sistēmu, kā jāattēlo cilvēka ķermeņa proporcijas. Šo sistēmu Polikleits izveidoja, balstoties uz matemātikas jēdzieniem, piemēram, attiecības, proporcijas, simetrija. Polikleits sarakstīja darbu "Kanons", kurā apkopoja šīs atziņas. "Kanons" līdz mūsdienām nav saglabājies.
Polikleits uzskatīja, ka, attēlojot cilvēku, jāievēro šādi nosacījumi:
- galvas izmērs ir 1/7 daļa no visa auguma lieluma;
- seja un rokas delna ir 1/10 daļa auguma;
- pēda ir 1/6 daļa auguma.
"Kanonā" Polikleits runā arī par Pitagora (570.-490. gads pirms mūsu ēras, sengrieķu matemātiķis, filozofs) ieviesto jēdzienu zelta griezums (nogrieznis tiek sadalīts divās dažāda garuma daļās. Garākās daļas garums attiecībā pret īsākās daļas garumu ir tādā pašā attiecībā kā visa nogriežņa garums attiecībā pret garāko nogriežņa daļu). Viņaprāt, cilvēka figūrā ir redzamas zelta griezuma noteiktās attiecības.
Ievērojot šos nosacījumus, arī zelta griezumu, Polikleits izveidoja savu slaveno skulptūru "Dorifors" (tulkojumā šis vārds nozīmē Šķēpa nesējs) – viss "Dorifora" auguma garums attiecībā pret attālumu no nabas līdz zemei attiecas tāpat, kā attālums no nabas līdz zemei pret attālumu no nabas līdz galvas virsmai.
Skulptūras oriģināls nav saglabājies, bet ir iespējams aplūkot tā kopijas.
Attēlā – Polikleita "Dorifora" kopija
Polikleita izveidotie nosacījumi attiecināmi uz pieauguša cilvēka attēlošanu. Pusaudzim vai mazam bērnam šīs proporcijas būs nedaudz atšķirīgākas. Pusaudzim galvas izmērs ir 1/6 no visa auguma, bet mazam bērnam šī attiecība ir 1/4 daļa no visa auguma.
Attēlā – maza bērna auguma proporcijas (Ogists Renuārs "Meitene ar lejkannu", 1876)
Attēlā – pieauguša cilvēka auguma proporcijas (Ogists Renuārs "Aktrise Džeina Samarī", 1878)
Mākslinieki izmanto arī proporciju variācijas. Lai attēlotu ideālu figūru, kas pauž cildenumu un grāciju, galvas izmērs ir 1/8 no ķermeņa garuma. Savukārt, lai attēlotu varonīgu figūru (dieva vai varoņa figūru), galvas izmērs ir 1/8.5 no ķermeņa garuma. Garuma starpība rodas tādēļ, ka varonim attēlo lielāku krūškurvi un garākas kājas.
Cilvēka figūru izvietojuma telpā attēlošana
Attēlojot kompozīciju, kurā redzamas cilvēku figūras, tiek ievēroti lineārās perspektīvas likumi. Tās figūras, kas attēlotas tuvāk skatītājam, attēlotas izmēros lielākas nekā figūras, kas atrodas tālāk no skatītāja.
Attēlā – cilvēku figūru izvietojums daudzplānu kompozīcijā (Kamils Pisaro "Ražas novākšana", 1882)