Popmāksla ir mākslas virziens, kas izveidojies 20. gadsimta otrajā pusē Eiropā un ASV. Popmākslu raksturo vienkārši, plašai masu sabiedrības gaumei pielāgoti darbi. Popmākslu dēvē arī par popārtu. Nosaukums tapis no angļu valodas vārdu savienojuma popular art – populārā māksla.
Popārtam raksturīgs sabiedrībā populāru cilvēku attēlošana, pieprasītu masu produkcijas preču attēlošana; darbu pavairošana (tiražēšana).
Kompozīcija tiražēta četras reizes, mainās tikai krāsas
Popmākslas darbi ir viegli uztverami un viegli izplatāmi. Savu darbu radīšanai mākslinieki bieži vien izmantoja masveidā ražotos priekšmetus. Masu produkcija tika attēlota mākslinieku kompozīcijās.
Skulptūra. Korektors
Kompozīcijās bieži vien izmantoja kādu sabiedrība populāru tēlu. Tika radītas kolāžas no visdažādākajiem materiāliem, piemēram, metāla kārbām, spoguļiem, automašīnu detaļām u.c. Veidoja fotomontāžas spilgtos, savstarpēji nesaderīgos toņos. Dažkārt atdarināja sadzīvē izmantotos priekšmetus, veidojot no tiem īpašas kompozīcijas.
Skulptūru grupa "Instrumenti"
Pirmā valsts, kurā parādījās šis mākslas virziens, ir Anglija. 50 gadu vidū šo nosaukumu sāka izmantot, runājot par tā saucamo masu mākslu, bet ļoti drīz šis termins sāka apzīmēt tādus darbus, kas izmantoja no lielpilsētu vides aizlienētus tēlus. Ar vārdiem "popkultūra", "popārts" un "popmūzika" tika apzīmētas kultūras parādības, ko pavairoja masu mediji, tās bija saprotamas visplašākajam ļaužu lokam. Pretstats – augstā jeb elitārā māksla, par ko interesējās neliela sabiedrības daļa.
Anglijas māksla pēckara gados stāvēja nomaļus no ASV un Eiropas mākslas. Tā turpināja attīstību romantisma garā.
Pārmaiņas centās ieviest jaunie mākslinieki. Par vienu no pirmajiem popārta darbiem tiek uzskatīta Riharda Hamiltona kolāža "Kas padara mūsu mājas tik dažādas un pievilcīgas?" (1956), kurā redzama istaba, pilna dažādām populārām masu produkcijas precēm (magnetofons, televizors u.tt.). Istabas vidū redzams kultūrists, kurš rokās tur lielu sūkājamu konfekti ar uzrakstu "POP".
Kolāžu vari aplūkot šeit: "Kas padara mūsu mājas tik dažādas un pievilcīgas?"
Drīz vien popārts ieguva šaurāku un speciālāku nozīmi – tā tika dēvēts konkrēts tēlotājmākslas virziens. Šis virziens parādījās Rietumu valstu uzplaukuma periodā, atbilda laika prasībām un 60. gados iemantoja skaļu, pat skandalozu slavu (īpaši ASV). Popārtā izpaudās viena no masu kultūras sabiedrības pamatievirzēm – pasaule ir spilgta un interesanta, jo stāvgrūdām ir pieblīvēta ar precēm, reklāmu un citiem viegli uztveramiem tēliem, kuru atpazīstamību nodrošināja kino un masu mediji.
Kompozcijā vērojama komiksu stilistika – punktējums un sarunu "mākonis"
Popārta pārstāvji attēloja ikdienā visapkārt sastopamās lietas. Tēmas piedāvāja lielpilsētas ikdiena. Popārtisti uzskatīja, ka kokakolas pudele, hamburgers, bildīte no reklāmas plakāta vai komiksa, kinozvaigznes fotoportrets un tamlīdzīgi tēli laikmetīgajā kultūrā ir ne mazāk nozīmīgi kā savulaik Džokondas vai Milosas Venēras tēli.
ASV
ASV popārts radās 60. gados. Atšķirībā no angļu māksliniekiem, amerikāņi ignorēja ne tikai gleznu pierastos izmērus, bet izmantoja arī līdz šim nelietotus materiālus un tehnikas. Jauno virzienu pārstāvēja Rojs Lihtenšteins (1927 – 1997), Klāss Oldenburgs (1929 – 2022) un Endijs Vorhols (1931 – 1987).
Klāss Oldenburgs (1929 – 2022)
Klāss Oldenburgs (1929 – 2022)
Zviedru izcelsmes amerikāņu tēlnieks, popārta klasiķis.
Mīl mākslu, kas attēlo pasauli, bet pats noklusē – vai šo pasauli mīl vai arī kritizē. Uzskatīja, ka mākslai jāattēlo viss, kas ir apkārt, neizmantojot iztēli.
Ābola serde
Slavu viņš iekaroja ar pusmīkstiem, trīsdimensionāliem darbiem, kas atdarināja amerikāniskos standartēdienus un mājturības priekšmetus. Darbu materiāls bija dažāds, piemēram, ar spilgtām emaljas krāsām noklāti plastmasas maisiņi un matraču pildījums.
Skrūve
Ļoti nozīmīgs Oldenburgam šķita darbu izmērs – piemēram, izstāžu zālē uz grīdas novietoja metru biezu hamburgeru vai pāris metru garu cīsiņu ar salātiem. Veidoja darbus no mīksta materiāla, kas imitētu cietus priekšmetus, piemēram, milzīga rakstāmmašīna, kuras sēņveidīgie lielie taustiņi bija sašļukuši visos iespējamos virzienos.
Daiļrades turpmākajā posmā mākslinieks veidoja liela izmēra skulptūras no stingra materiāla, kas izvietotas pilsētas vidē.
Tilts – karote un ķirsis
Rojs Lihtenšteins (1923 – 1997)
Amerikāņu mākslinieks un popārta pārstāvis.
Skulptūra "Barselonas galva" (1992)
Lihtenšteina darbiem raksturīgs iespieddarbu rastra atdarinājums palielinājumā.
Jūras ainava
Mākslinieks tādējādi norāda uz faktu, ka pilsētas iedzīvotāju vizuālā pasaule sastāv no punktiem – televīzijas ekrāna, preses izdevumu drukātās lappuses u.tt. Viņa darbi atgādina attēlus no komiksiem.
Apgleznots auto
Endijs Vorhols (1928 – 1987)
Amerikāņu mākslinieks, kinorežisors.
Daiļrades sākumā viņš ilustrēja žurnālus un zīmēja reklāmas. Savos darbos Vorhols attēloja objektus, kas pazīstami katram amerikānim. Piemēram, 32 gleznu cikls, kurā attēlotas firmas „Campbell” zupu bundžiņas, kurām mainās satura nosaukums – tomātu, dārzeņu u.tt.
"Campbell" zupu bundžiņas (vistas zupa ar makaroniem, tomātu zupa)
Vēl viņa darbos redzami šādi motīvi – dolāru banknotes, pazīstamu personu foto – Merilina Monro, Džekija Kenedija, Mao Dzeduns u.tt.
Mao Dzeduna portrets
Mākslinieks izmantoja tiražēšanas metodi – katrs attēls tika atkārtots vairākkārt. Šādu metodi dēvē par ars multiplicata – atkārtoti pavairota māksla.
Fara Pahlavi un Endijs Vorhola, fonā – tiražēti attēli
Dažus Endija Vorhola darbus vari aplūkot šeit: Merilina Diptihs, Sudraba mākoņi. Govis