Nāve
Nāves tēls sastopams visās pasaules kultūrās. To var attēlot gan kā vīrieti, gan kā sievieti.
"Nāve" (Janis Rozentāls, 1897)
Arī dēvē to dažādi, piemēram, Drūmais pļāvējs, Nāves eņģelis.
Nāves eņģelis
Nāves eņģelis – ierodas pie cilvēka, lai paziņotu par viņa dzīves gaitu beigām.
Nāves simbols – melnā krāsa.
Nāve sēž mugurā sikspārņveidīgai būtnei
Lielākoties nāvi apraksta kā skeletveida figūru ar izkapti rokās, tērptu melnās drēbēs. Uzskata, ka Nāve aizved sev līdzi cilvēka dvēseli. Tā ir neredzama, parādās tikai tam cilvēkam, kuru ņems sev līdzi.
Nāve ieradusies pie augstmaņa
Viens no nāves simboliem – cilvēka skelets, galvaskauss. Šie elementi norāda, ka kauli pārdzīvo miesu.
Galvaskauss klusajā dabā, kas vēsta par dzīves īslaicīgumu
Izkapts, sirpis - cilvēka dzīvi nopļauj nāve. Uzskata, ka šis priekšstats izveidojies mēra epidēmijas laikā 14. gadsimtā, kad no šīs slimības aizgāja bojā ļoti liels skaits cilvēku – reizēm Nāve izpļāva pilsētas.
Nāve jāj zirga mugurā, rokās – izkapts
Smilšu pulkstenis – cilvēka dzīve uz zemes norit ierobežotā laikā. Smilšu pulkstenis simbolizē laika plūdumu, kas neatturami tuvina nāves brīdim.
Vāze ar ziedu, galvaskauss, smilšu pulkstenis - dzīve, nāve, laiks
Sēru vītols simbolizē nāvi. Arī melna roze simbolizē nāvi.
Sēru vītols
Melna roze
Nāves deja – nāve visus padara vienlīdzīgus, neatkarīgi no sabiedriska stāvokļa, turīguma. Nāves dejā skeletus bieži vien attēlo kopā ar izkapti un smilšu pulksteni.
Nāves deja padara vienlīdzīgus nabagos, bagātos, pieaugušos, bērnus
Pelni – visa dzīvā radība pēc nāves sairst putekļos.