4. Vispārcilvēciskās vērtības simbolos. Mīlestība

 

Mīlestība ir viena no vispārcilvēciskajām vērtībām. Tā ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas noturīgas jūtas. Mīlestībai raksturīga pieķeršanās, uzticība otram cilvēkam.

 

Mīlestības tēma ir viena no biežāk attēlotajām tēmām mākslā. Arī šīs vispārcilvēciskās vērtības attēlošanā tiek izmantoti dažādi simboli.

 

Sirsnīgu mīlestību simbolizē sarkana krāsa.

 

 

 

Sirds ir viens no mīlestības simboliem. Senos laikos uzskatīja, ka sirds ir vieta, kur mīt emocijas, intelekts, griba, spriešanas spējas.

 

 

Dažkārt sirdi attēlo kopā ar bultu, kas to caururbj. Tas norāda uz  sirdi, kurai trāpījusi Amora bulta, cilvēks ir iemīlējies.

 

Sirds ar bultu 

 

Ja tiek attēlota salauzta sirds – cilvēks nesaņem pretmīlu, viņš ir nelaimīgi iemīlējies.

 

 

Amors jeb Kupidons – pēkšņi radušās mīlestības iemiesojums.

 

 

To attēlo kā eņģeli – spārnotu, kailu zēnu ar loku un bultām. Ja tās trāpa cilvēka sirdī, tad cilvēks iemīlas.

 

 

Balts balodis – simbolizē maigumu, mīlestību, uzticību.

 

 

Šie putni ir miermīlīgi, pāri tiek veidoti uz mūžu, abi putni kopīgi rūpējas par saviem mazuļiem. Sengrieķu mitoloģijā baložus uzskatīja par mīlas dievietes Afrodītes svētajiem putniem.

 

 

Bezdelīga – mīlas dievietes Afrodītes atribūts.

 

 

Efeja – šī auga stīgas piekļaujas un pieķeras savam balstam, tādēļ augs kļuva par uzticīgas mīlestības simbolu.

 

 

  

Sarkana roze simbolizē kvēlu mīlestību.

 

 

 

Par mīlestības apliecinājumu uzskata vijolīti. Šī zieda zilā krāsa saistās ar uzticību un pastāvību.