Pirms raksturot gleznu, tā uzmanīgi jāaplūko. Sākot stāstījumu, jāmin mākslas darba nosaukums, tā autors, radīšanas gads. Šo informāciju var atrast uz informatīvās plāksnītes zem mākslas darba, kas izvietots muzejā.
Stāstot par gleznu, jāraksturo tajā redzamās krāsas, līnijas, silueti un attēlotā vide.
Raksturojot kompozīcijā izmantotās krāsas, pastāsta – kādas krāsas dominē (kura krāsa izmantota visvairāk), kādus toņus mākslinieks izmantojis – siltos vai vēsos toņus, gaišos vai tumšos, košos vai blāvos, kuras krāsas kontrastē.
1. attēls: Kompozīcijā dominē siltie toņi
2. attēls: Kompozīcijā tumšās siena kaudzes kontrastē ar gaišo sniegu
Atkārtot zināšanas par krāsām un krāsu kompozīciju.
Turpinot stāstījumu par mākslas darbu, analizē tajā redzamās līnijas (liektas, lauztas, taisnas, slīpas, spirālveida, horizontālas, vertikālas, platas, smalkas līnijas).
3. attēls: Koku stumbru attēlošanā izmantotas vertikālas līnijas, to vainagu izkārtojums veido liektu līniju
4. attēls: Stacijas nojumes sienas attēlotas, izmantojot vertikālas līnijas, jumtam – slīpas līnijas
Atkārtot zināšanas par līnijām.
Turpinot analizēt mākslas darbu, jāaplūko un jāpastāsta par tajā redzamajiem siluetiem.
5. attēls: Siena kaudzes veido trijstūrveida siluetus
6. attēls: Puķu dobi raksturo puslodes siluets, ziedošo krūmu – lodveidīgs siluets
Atsauc atmiņā zināšanas par siluetu!
Svarīgi, stāstot par gleznu, raksturot arī tajā attēloto vidi, pastāstot – kur risinās attēlotais sižets, kur atrodas attēlotie priekšmeti, dzīvās būtnes, kāda ir šī vide.
7. attēls: Kompozīcijā redzama pludmale, jūra, klintis, saulaina diena
8. attēls: Kompozīcijā attēlots saulriets, dūmaka, ēka atrodas pie upes