Krāsas iedala divās grupās – ahromatiskās krāsas (melnā un baltā krāsa) un hromatiskās krāsas (spektra krāsas, kuras dēvē arī par septiņām varavīksnes krāsām – sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, gaiši zilā, zilā un violetā krāsa). Krāsu aplī tiek izkārtotas hromatiskās krāsas.
Par pamatkrāsām jeb primārajām krāsām uzskata dzelteno, sarkano un zilo krāsu. Pamatkrāsas nav iespējams iegūt, sajaucot citas krāsas.
Attēlā – dzeltenā krāsa un tās nokrāsas
Attēlā – sarkanā krāsa un tās nokrāsas
Attēlā – zilā krāsa un tās nokrāsas
Savstarpēji sajaucot pamatkrāsas pa pāriem, iegūst atvasinātās krāsas jeb sekundārās krāsas.
Attēlā – pamatkrāsas un sekundārās krāsas (centrā veidojas brūnā krāsa)
Sekundārās krāsas ir oranžā (iegūst, sajaucot dzelteno un sarkano krāsu), zaļā (iegūst, sajaucot dzelteno un zilo krāsu) un violetā (iegūst, sajaucot sarkano un zilo krāsu).
Attēlā – oranžās krāsas pielietojums glezniecībā
Attēlā – zaļās krāsas pielietojums sienu gleznojumos Senajā Ēģiptē
Attēlā – violetās krāsas pielietojums glezniecībā
Krāsu sistēmas pamatā ir 12 krāsu aplis. Tajā izkārtotas primārās un sekundārās krāsas. Starp katru primāro un sekundāro krāsu tajā atrodas abu šo krāsu starptonis.
Attēlā – krāsu aplis
Krāsas, kuras krāsu aplī atrodas blakus vai tuvu viena otrai, dēvē par blakus krāsām jeb analogām krāsām. Piemēram - dzeltenā un oranžā krāsa, dzeltenā un zaļā krāsa. Analogās krāsas satur kādu kopīgu krāsas toni.
Attēlā – analogās krāsas glezniecībā (dzeltenie, oranžie, oranži dzeltenie toņi)
Krāsas, kuras krāsu aplī atrodas viena otrai pretī, dēvē par pretkrāsas jeb komplementārajām krāsām. Šīm krāsām ir vislielākais kontrasts.
Attēlā – krāsu aplis ar pamatkrāsām, papildkrāsām, pretkrāsām
Galvenie pretkrāsu pāri – dzeltenā un violetā krāsa, zilā un oranžā krāsa, sarkanā un zaļā krāsa.
Attēlā – pretkrāsu pāra izmantošana glezniecībā (dzeltenā un violetā krāsa)
Attēlā – pretkrāsu pāris portreta glezniecībā (zilā un oranžā krāsa)
Attēlā – pretkrāsu pāris klusajā dabā (sarkanā un zaļā krāsa)
Papildinformācija