Izlasi teksta "Latviešu ģēnijs - Veidenbaums" fragmentu!
Brālis Kārlis mācības vairs nevarēja turpināt, jo māte bez viņa palīdzības un atbalsta netika galā ar saimniecību. Lielās zemes platības dēļ apkārtējie Veidenbaumus uzskatīja par kungiem, taču dzīve bija skaudra. Tikai svētdienās viņi atļāvās sviestu uz maizes un putru, kas bija gatavota no piena. Neraugoties uz grūtībām, ģimene nolēma, ka vismaz Eduardam kārtīgi jāskolojas. Tā bijusi tēva karstākā vēlēšanās – neraugoties uz visu, viņš bija sakrājis 500 rubļu dēla mācībām augstskolā. Pēc Rīgas guberņas ģimnāzijas absolvēšanas viņš pats cītīgi gatavojās iestājai augstskolā. Kalāču sētā viņš dienu no dienas kala galvā zinības: dabaszinātni, franču un angļu valodu, literatūras klasiķus, matemātiku. Eduards labi zināja arī tolaik nepieciešamās svešvalodas – krievu un vācu. Viņa prāta spējas esot bijušas tik izcilas, ka biogrāfijas pētnieki tās pielīdzinājuši Mocartam. Dažas Horācija odas un Homēra darbus Eduards esot zinājis no galvas oriģinālvalodā: Horāciju – latīņu, bet Homēru – grieķu valodā.
1891. gada 12. decembrī Eduards lūdza brālim Kārlim aizdot vēl 100 rubļu pēdējam semestrim. Kad viņš rakstīja šo vēstuli, viņa kabatā nebija pat tik daudz naudas, lai viņš aizbrauktu ziemas brīvdienās uz mājām. Tomēr viņam izdevās aizņemties vajadzīgo summu, un 14. decembrī Eduards devās uz mājām. Mājās vēl nebija saņemta viņa vēstule, tāpēc Veidenbaumu neviens nesagaidīja ar pajūgu. Jauneklim mugurā bija tikai plāns, izdilis mētelītis. Ceļā viņš saaukstējās un saslima. Ārsta norādījumus Eduards neņēma vērā, bet turpināja ik dienu cītīgi lasīt un mācīties. „Es nekad nemiršu,” pa jokam, slimības gultā gulēdams, viņš atbildējis, ja kāds ieteicis sevi pietaupīt. Ārsta izrakstītajām zālēm Eduards ticējis mazāk nekā mātes sarūpētajām tējām.
Izraksti no teksta sinonīmus dotajiem vārdiem (pamatformā)!
noteikti -
dziednieks -
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!