Izlasi teksta "Latviešu ģēnijs - Veidenbaums" fragmentu!
Tikai pāris mēnešus pēc tēva nāves Eduards kopā ar 13 gadus veco brāli Kārli devās uz skolu. Viņi izrādījās tik labi sagatavojušies, ka Cēsu draudzes skolā kļuva par paraugu pārējiem un ieguva tiesības sēdēt pirmajā solā. Vēlāk Veidenbaums mācījās Cēsu apriņķa skolā, kuru ar izcilību un pirmās šķiras diplomu pabeidza 14 gadu vecumā. Viņš saņēma mazu sudraba medaļu, taču balvu pie krūtīm nekad nesprauda, bet gan ievīstīja papīrā, noslēpa un paskaidroja: „Kas zina, tas lai zina, kas nezina, tam arī nevajag zināt. Es negribu būt labāks par citiem.” Brālis Kārlis mācības vairs nevarēja turpināt, jo māte bez viņa palīdzības un atbalsta netika galā ar saimniecību. Lielās zemes platības dēļ apkārtējie Veidenbaumus uzskatīja par kungiem, taču dzīve bija skaudra. Tikai svētdienās viņi atļāvās sviestu uz maizes un putru, kas bija gatavota no piena. Neraugoties uz grūtībām, ģimene nolēma, ka vismaz Eduardam kārtīgi jāskolojas. Tā bijusi tēva karstākā vēlēšanās – neraugoties uz visu, viņš bija sakrājis 500 rubļu dēla mācībām augstskolā. Pēc Rīgas guberņas ģimnāzijas absolvēšanas viņš pats cītīgi gatavojās iestājai augstskolā. Kalāču sētā viņš dienu no dienas kala galvā zinības: dabaszinātni, franču un angļu valodu, literatūras klasiķus, matemātiku. Eduards labi zināja arī tolaik nepieciešamās svešvalodas – krievu un vācu. Viņa prāta spējas esot bijušas tik izcilas, ka biogrāfijas pētnieki tās pielīdzinājuši Mocartam. Dažas Horācija odas un Homēra darbus Eduards esot zinājis no galvas oriģinālvalodā: Horāciju – latīņu, bet Homēru – grieķu valodā.
Atzīmē, kādās trīs nozarēs E. Veidenbaums pašizglītojās!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!