Izlasi teksta "Lībieši Latvijā" fragmentu!
| Atšķirībā no indoeiropiešu valodu saimē ietilpstošās latviešu valodas lībiešu valoda pieder pie somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu atzara. Līdztekus lībiešu valodai Baltijas jūras somu valodu grupā ietilpst arī igauņu, somu, karēļu, vepsu, ižoru un votu valoda. Tālākās lībiešu radu valodas ir sāmu jeb lapu valoda, mordviešu, mariešu valoda, Permas somu valodas (komiešu un udmurtu) un ugru valodas (ungāru valoda un divas Obas ugru grupas valodas: hantu un mansu). Lībiešu rakstu valoda sāka attīstīties 19. gadsimta vidū, pateicoties somu un igauņu valodniekiem. Pamanāmākās lībiešu valodas atstātās pēdas latviešu valodā ir uzsvars uz pirmās zilbes, latviešu valodas lībiskās izloksnes Vidzemē un Kurzemē, kā arī daudzie ikdienā lietojamie aizguvumi. Par lībiskas cilmes vietvārdiem uzskatāmi Ainaži, Ķirbiži, Korģene, Kuiviži, Kuiķule, Lēdurga, Puikule, Umurga, Ādaži, Gauja, Ikšķile, Jugla, Kadaga, Lilaste, Lieluikas un Mazuikas ezers, Piķurga, Ropaži, Suntaži, Suži, Ummis, Ģipka, Kolka, Matkule, Usma un Venta. Latviešu valodā atrodami daudzi lībiešu valodas cilmes vārdi, piemēram, allaž, jauda, kāzas, kukainis, ķīla, laulāt, loms, muiža, pīlādzis, puisis, puķe, selga, sēne, suga, sulainis, vai, vajag, vimba. |
Atzīmē, kura no minētajām latviešu valodas iezīmēm radusies lībiešu valodas ietekmē!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!